Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

ieņēmumu dienests rīkojas tā kā tā. Valsts šo pienākumu, piedzīt šīs iemaksas, arī bez daba ņēmējainiciatīvas veiks.G. Kūtris: Man līdz šim likās, ka darba algas izmaksa − tās ir privāttiesiskas attiecības starpdarba ņēmēju un devēju, un tur, es saprastu, ja tiesājas tiesā. Bet nodokļu nomaksa, kas jādara darbadevējam, laikam tomēr jau ir publisko tiesību izpilde, un mēs sakām, ka valsts ir... Pēc būtības, nu,ja neizdosies, tam privātam valsts palīdzēs, bet sākotnēji privātam mēs sakām, lai viņš publiskajāstiesībās panāk to, kas Valsts kasē ir jāiemaksā.E. Korčagins: Mēs viņam dodam šādu iespēju, ja jūs domājat par iespēju veikt brīvprātīgiiemaksas, bet tad jau persona pati var salikt, kā es jau minēju, uz svaru kausiem un izrēķināt, vai taspersonai ir izdevīgāk vai nav. Un ir gadījumi, un arī Sociālās apdrošināšanas aģentūra, minot tosgadījumus, kas ir minēti, kur šobrīd personas ir pievienojušās brīvprātīgi šai te sociālāsapdrošināšanas, aģentu... sociālajai apdrošināšanai un veikuši šīs te iemaksas. Tas piemērs parāda,kad persona ar ļoti mazu vidējo iemaksu algu, nomaksājot brīvprātīgi šīs te darba devēja neveiktāsiemaksas, ir nodrošinājusi sev būtiski lielāku valsts vecuma pensiju.Tiesnesis: Jā, paldies, jautājumu vairāk nav.E. Korčagins: Paldies.G. Kūtris: Tālāk aicinām Finanšu ministrijas pārstāvi. Es saprotu, ka Ilanda Stepanova, ja?I. Stepanova: Jā. Labdien, godātā tiesa, es esmu Finanšu ministrijas budžeta departamentadirektore Ilanda Stepanova. Tas, ko es no Finanšu ministrijas puses vēlētos pastāstīt un dot tātadskaidrojumus, attiecas uz šo te kopējo finanšu stabilitāti un finanšu ilgtspēju valstij kopumā, ne tikaitik daudz kā šajā te vienā sociālās apdrošināšanas budžetā. Ja mēs skatāmies uz mūsu kopējo valstskonsolidēto budžetu, tad kopējie izdevumi ir aptuveni četri miljardi latu. Sociālās apdrošināšanasbudžets no šīs te summas veido aptuveni 1,4 miljardus, kas, protams, ir ļoti būtiska daļa no šīmvisām mūsu kopējām valsts finansēm. It īpaši šis jautājums, nu, kļuva ļoti aktuāls situācijā, kadastotā, 2008. gada beigās, 2009. gadā bija jūtamas šīs te ekonomiskās krīzes sekas, kad faktiskimums kā valstij, bija ļoti ierobežotas iespējas aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, un bija ļotirūpīgi jādomā par to, kādā veidā šīs te, šo te kopīgo valsts finanšu stabilitāti nodrošināt.Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas budžetu. Tātad 2010. gadā, tad, kad tika gatavots šis te2011. gada budžeta projekts, tika izvērtēts... Nu, ne tikai šī viena iespēja, ja, kas šodien tiek šeitapstrīdēta, kādā veidā šo te sociālā budžeta ilgtspējību varbūtās sekmēt un, un, un nodrošināt lielākāmērā. Protams, tika izskatītas arī alternatīvās iespējas. Jau šī viena minētā par sociālāsapdrošināšanas iemaksu likmes palielināšanu, kas, kur tika pieņemts lēmums, ka darba ņēmējamtātad no deviņiem uz vienpadsmit procentiem ir palielinājums. Saskaņā ar Labklājības ministrijasaprēķiniem, lai mēs pilnībā, piemēram, ar sociālās apdrošināšanas likmi segtu tos izdevumus, kas irsociālās apdrošināšanas budžetā, šai likmei būtu jābūt aptuveni 40 procentiem, kas, protams, ir ļotiliels rādītājs un nekādā gadījumā tas atkal, nu, tas ļoti negatīvi ietekmētu mūsu kopējo ekonomikasattīstību, ja šeit ir darba spēka nodokļi.Otra alternatīva, kas tika arī tāpatās vērtēta tad, kad valdība skatīja visus šos jautājumus, bijaarī citas tādas lietas, bet tika secināts, ka, nu, pamatā šie pasākumi ir tādi ilgtermiņa pasākumi, kasnedos tātad būtiskus ieguvumus tuvākajos gados. Teiksim, viens no šiem te pasākumiem ir40