Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

iespējamo deficītu. Cik es saprotu, deficīts jau ir neizbēgama lieta, lai nebūtu pārlieku lielaaizņemšanās no pamatbudžeta. Tas ir arī, manuprāt, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šādasnormas vispār parādās. Ir, manuprāt, nu, skaidrs, ka gadījumā, ja situācija būtu tāda kā divtūkstošajāgadā, nekas nemainītos. Es pieļauju, ka šis nodrošinājums tika tikai palielināts un palielināts, unpalielināts. Tā ir tā galvenā pārmaiņa no divtūkstošā gada ekonomiskās situācijas iestāšanās. UnSatversmes tiesas judikatūras attīstība, kurā skaidri un nepārprotami bija norādīta ilgtspējīgabudžeta nepieciešamība.E. Ikvilds: Bet judikatūra tieši skāra jautājumu par darba devēju neveikto sociālo iemaksuveikšanu?G. Kusiņš: Nē, judikatūra norādīja uz tām robežām, kā Saeima drīkst rīk..., valsts šinīgadījumā. Ministru kabinets ar citiem pasākumiem un Saeima. Kādiem pasākumiem ir iespējamstiesisks pamats, un kādiem nav. Un starp šiem diviem, nu, tādiem grāvjiem Satversmes tiesa,manuprāt, ļoti pareizi norādīja to pareizo ceļu, pa kādu vajadzētu virzīties valsts politikai sociālānodrošinājuma jomā. Līdz ar to šie spriedumi tad norādīja un parādīja, kuri pasākumi, kādosapstākļos var tikt atzīti par leģitīmiem.E. Ikvilds: Jūs tikko minējāt, kad sociālais budžets aizņemās no pamatbudžeta.G. Kusiņš: Vēl nē.E. Ikvilds: Kurā gadā tas pēdējais aizņēmums bija? Nu mans, manā rīcībā ir pilnīgi pretējainformācija, ka ilgstoši, jau desmit gadus pamatbudžets aizņēmas no sociālā budžeta līdzekļus.Respektīvi, ka tas pārpalik...G. Kūtris: Es atvainojos, tas ir jūsu viedoklis, to jūs varējāt paust savā runā, jo šobrīdvienkārši jāuzdod jautājumi otrai pusei.E. Ikvilds: Nu tas bija precizējošs jautājums, tagad...G. Kusiņš: Nē. Atbildot, ja es pareizi sapratu jūsu jautājumu, es minēju to situāciju, kas ir pēcFinanšu ministrijas prognozēm, prognozējama divpadsmitā, trīspadsmitā un četrpadsmitajā gadā.Tas nav par situāciju, teiksim, divtūkstoš pirmajā vai kaut kādos citos gados, kad valstspamatbudžets aizņēmās no sociālā budžeta.E. Ikvilds: Jūs šodien vairākas reizes minējāt tādu terminu – dāsnās algas, nu kā jūs varētukaut kādā konkrētā ciparā nosaukt, skaitlī, kas ir dāsna alga?G. Kusiņš: Es negribu minēt konkrētu ciparu dāsnām algām, jo tās ir ļoti subjektīva izpratne.Katrā ziņā es šo piemēru minēju tā iemesla dēļ, ka šie pensiju līmeņi ir saikne ar maksātajāmapdrošināšanas iemaksām. Ir saikne ar samaksātajām apdrošināšanas iemaksām. Tajā paša laikāmums ir ļoti labi jāsaprot, ka šo dāsno algu skaits nav pārmērīgi liels, tikko kā personas sākizmantot citus līdzekļus, tad vienkārši mēs varam redzēt, ka iemaksas no ļoti dāsnām algām nevarsegt reālos sistēmas izdevumus. Tos izdevumus, ko valstij ir obligāti jānodrošina, pamatojoties uzSatversmes 109. pantu. Tātad visiem pārējiem pensiju tādā līmenī, kas ir vismaz minimālaislīmenis.E. Ikvilds: Apspriežamā, apstrīdētā tiesību norma. Anotācijā tur bija pamatojums, tur minēts,ja?G. Kusiņš: Jā, Ministru kabineta.23