Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

papildus nav jāprasa šos datus, viņš var iegūt operatīvi. Šobrīd jau ir ieviesta elektroniskā datuuzskaites sistēma, kur arī nodeklarē un veic visas atskaites formas, saziņā ar Valsts ieņēmumudienestu, darba devējs digitalizētā formātā. Turpretī arī tiesvedības laikā atbildētāja pārstāvisvairākas reizes izcēla arī valsts institūtu pārstāvim, arī minēja, ka fiziskā persona var izmantotDarba likumā paredzētās tiesības un pieprasīt, lai viņam darba devējs sniedz atskaiti parnomaksātajiem nodokļiem, tāpat arī var griezties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļās,lai izmantotu šīs savas subjektīvās tiesības.Jāatzīmē, kad, nu, darba devējam ne vienmēr ir iespēja sazināties ar šīm personām, nu,izsniedzot šīs lapiņas, ja, ir tāds sazarots, piemēram, uzņēmumu tīkls. Es arī vakar speciāli pētīju, kāir pārrobežu sadarbība uzņēmumiem, ka šo atskaišu sniegšana notiek, nu, neregulāri, un darbaņēmējs tiešā veidā, bieži vien, ir ierobežots iegūt informāciju par nomaksātajiem nodokļiem. Beztam, ir komersantam tāda īpatnība, ka tā nodokļu nomaksa var arī kavēties, un arī tiesvedības laikābija minēts, ka atsevišķos gadījumos, nu, ja vienojas darba devējs, vai konkrēts nodokļu maksātājsar Valsts ieņēmumu dienestu, tad šie nodokļi, šīs nodokļu iemaksas līdz pat gada periodam varnovēloti samaksāt. Protams, par to uzrēķina kavējuma naudu, ja.Darba ņēmējam, bez tam, viņam ir grūti iegūt informāciju par stāvokli pašā uzņēmumā, darbadevējā. Viņam nav tāda instrumenta, tiešā veidā iegūt, kāds ir finanšu stāvoklis, kādi ir finanšuplāni, kādi ir noslēgti līgumi, kādi ir tekošie maksājumi, kādi ir citi nodokļi nomaksāti, kāda irsaziņa ar Valsts ieņēmumu dienestu. Visa tā ir klasificētā informācija, un viņš tiešā veidā nevargriezties pie darba devēja. Un darba devējam nemaz tāds pienākums nav, viņam sniegt šoinformāciju. Papildus tiesvedības laikā bija minēts, ka darba ņēmējam ir iespēja rosinātmaksātnespēju, un šajā ceļā viņš varētu iegūt, nu, vismaz kādu daļu atgūt no nenomaksātās nodokļusummas.Bet šeit jāizceļ, ka jau maksātnespējas procesā ir radušies uzņēmumam parādi, ja. Nodokļumaksātājam parādi. Un viņam ir pienākums arī nomaksāt šos parādus, ja, tai skaitā, arī kavējumanaudu. Viņam jāatgūst ne tikai sava, nu, nepārskaitītā valsts budžetā valsts sociālās apdrošināšanasiemaksu summa, bet arī jāsamaksā darba devēja iemaksu summa. Ja viņš to neveic, līdz ar to tāssaistības pret valsti uzņēmums nav izpildījis, un šajā situācijā rodas īpatnēja situācija, kad mēsuzliekam, likumdevējs uzlicis pienākumu veikt tieši nodokļu piedziņu. Faktiski fiziskai personaicivilprocesa veidā, kamēr nav pieteikta maksātnespēja, nav uzsākts šis process, persona var prasīttikai neizmaksāto darba algu, lai viņam atlīdzina, ja, un sedz zaudējumus. Bet viņš nevar prasīt kautkādus citus nenomaksātos nodokļus, nodevas, citus obligātos maksājumus, ko darba devējs par viņunav veicis. Civilprocesa likums tādas iespējas neparedz, un citi instrumenta arī nav.Tiesvedības laikā bija vairāk reizes analizēts jautājums, vai ir pienākums, vai nav pienākumsnomaksāt visus nodokļus. Es gribētu izcelt tādu ļoti interesantu statistikas datus ja, šodien arītīmeklī ir pieejami, piemēram, Latvija 2008. gadā 51 procentu sasniedza no vidējā dzīves līmeņaEiropas Savienības dalībvalstīs. Šobrīd šis rādītājs ir krities līdz 40 procentiem, ja. Un,salīdzinājumam, 91. gadā mums bija 28 procenti no vidējā Eiropas dzīves līmeņa.Kopumā samazinās ekonomikas apmērs, samazinās uzņēmuma maksātie nodokļi, tai skaitā arīizmaksātās darba algu apmērs vidēji, 40 procentu pēdējos triju gadu laikā ir sarucis. Līdz ar to99