Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

nodrošinājumu. Likumdevējs apstrīdētajās normās paredzētās tiesiskās sekas apzināti attiecinājistikai uz vienu sociālā apdrošināšanas pakalpojumu – valsts vecuma pensiju, kas parasti ir sociālaisnodrošinājums, kuru… Pensijas saņem prognozētā laikā. Tātad persona var aprēķināt šo laiku,prognozēt savu rīcību. Apstrīdētas normas neskar tos sociālā nodrošinājuma veidus, kuri personaivar kļūt nepieciešami jebkurā brīdī, tādēļ rodas neprognozētie tūlītējie izdevumi. Līdz ar tosabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās personai paredzētā tiesību ierobežojuma ir lielāksnekā personai uzliktie pienākumi.Tāpat, godātā tiesa, es vērstu jūsu uzmanību uz to dokumentu, kas jau tika pieminēts šodienastiesas sēdē – uz 49. punktu pārejas noteikumos. Šī norma paredz, ka normās ietvertais regulējums irregulāri pārvērtējams. Ministru kabinetam regulāri jāuzrauga šā mehānisma īstenošana, informējotSaeimu par plānoto pasākumu efektivitāti, kā arī vēršot uzmanību uz situācijas attīstību kopumā.Pirmais šāds izvērtējums ir jau iesniegts. Es saprotu, ka Ministru kabinets jau ir sniedzis savuvērtējumu, es domāju, ka Saeima arī sniegs savu vērtējumu par šo iesniegumu tuvākajā laikā. JaSaeima konstatēs, ka apstrīdētās normās ietvertais mehānisms nedod šo plānoto efektu, ja tieknodarīti nepamatoti zaudējumi, likuma pārejas noteikumu 49. pants uzliek attiecīgām institūcijāmpar pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šīs nelabvēlīgās sekas. Godātā tiesa,mēs uzskatām, ka pensija turpina pildīt savu sociālo funkciju.Tādejādi Saeima uzskata, ka apstrīdētas normas atbilst samērīguma principam un nepārkāpjtiesiskās paļāvības principu. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atzīt likuma „Par valsts sociāloapdrošināšanu” 5. panta ceturto daļu un 21. panta divi prim daļu par atbilstošu Satversmes 1. un109. pantam. Paldies.G. Kūtris: Paldies. Man ir sakrājušies vairāki jautājumi pēc jūsu runas. Pirmais jautājums.Sakiet, lūdzu, no Saeimas viedokļa, vai šīs apstrīdētās normas ir vērtējamas kā tiesību uz sociālonodrošinājumu vecuma gadījumā ierobežojums, vai tas ir valsts pozitīvais pienākums sociālo tiesībujomā?G. Kusiņš: Valstij ir pozitīvs pienākums sociālo tiesību jomā neatkarīgi no tā, kādas normasbūtu ierakstītas šajā likumā, tas izriet no Satversmes. Šinī gadījumā man jāsaka, ka Saeimas veiktaisizvērtējums jau netieši liecina, ka šis ir ierobežojams, jo mēs vērtējam pēc ierobežojuma klasiskāsshēmas. Tad tiešām tas samazina.G. Kūtris: Skaidrs.G. Kusiņš: Jautājums ir, kādā apmērā, un mūsu pozīcija ir tāda, ka netiek aizskarts šo tiesībukodols, šo tiesību pamatbūtība uz sociālnodrošinājumu tiek saglabāta, pie kam personai ir iespējamsprognozēt arī šo te rīcību un līdziesasitīties, tātad kodols netiek aizskarts.G. Kūtris: Paldies. Otrs jautājums, jūs šeit tā tiesu biedējāt ar bankrotu sociālam budžetam.Sakiet, lūdzu, vai no šī sociālā budžeta uzkrājuma tiek maksātas tikai tās summas par ko irapdrošinātas iemaksas veiktas, vai arī kādi citi maksājumi tiek?G. Kusiņš: Godātā tiesa, es ļoti atvainojos, ja mani izteikumi tika uztverti kā draudi, esdomāju, ka reālā situācija nekad nav uztverams kā draudi, jo ikvienam lēmuma pieņēmējam irjāapzinās reālā situācija. Es ļoti atvainojos, ka tas tā tiktu interpretēts no Satversme tiesas puses. Bettaču konkrēti par jūsu jautājumu – no šī budžeta, protams, tiek maksāti arī citi izdevumi. Taču es19