Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

uzrādīt darbiniekam, kādi nodokļi ir samaksāti, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas uniedzīvotāju ienākuma nodokļus.G. Kūtris: Vai jūs nevērtējāt iespēju, ka, lai jau darbinieks saņem visu algu un lai viņšiemaksā šīs iemaksas, sociālā nodokļa... Tad vismaz viņš atbildētu par šo iemaksu reālu ieskaitīšanusociālās apdrošināšanas budžetā?A. Barča: Jā, Kūtra kungs, es domāju, ka tāds priekšlikums varētu būt, un es tikai...Vienlaikus es domāju, ka tad tā būtu nepieciešama plašāka diskusija, kurā iesaistītu Darba devējukonfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrības savienību. Bet tādu diskusiju Latvijā, protams, kavarētu uzsākt.G. Kūtris: Un, sakiet, lūdzu, vai jums būtu pārliecība, ka šajā gadījumā būtu pilnākasiemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā? Lielākas?A. Barča: Manuprāt, ja mēs skatāmies pašreiz, tad Latvijā varētu būt tā, ka cilvēki, iespējams,gados jauni, domā, ka viņiem līdz pensijas vecumam ir stipri tālu. Bet gadi aiziet ļoti ātri, unvecums − tā ir viena nenovēršama lieta.G. Kūtris: Jautājumi vēl? Tiesnesis Ķinis.U. Ķinis: Jūs jau pieminējāt to, ka arī citi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek segti no šīspeciālā budžeta. Un, sakiet, ar ko pensija atšķiras no citiem sociālās apdrošināšanaspakalpojumiem? Kāpēc uz pensijām var attiecināt šo principu, faktiskā ieguldījuma, un uz citiem,nē?A. Barča: Ja mēs lūkojamies uz Valsts sociālo apdrošināšanu un ielūkojamies arī likumā “Parsociālo drošību”, kur ir runa par sociālajiem riskiem, tad pensija ir tas sociālais risks, kuru katrapersona to zina, apzinās un var izrēķināt. Jo katra persona zina, kad viņai ir dzimšanas diena un kadpaliks šie 62 gadi. Daļēji var izrēķināt nepieciešamību saņemt maternitātes pabalstu un vecākupabalstu, jo ģimenē ir skaidri zināms, ka sieviete ir, būs topošā māmiņa. Bet diemžēl ir tādi sociālieriski kā saslimšana, kā darba traumas, un šais konkrētajos gadījumos paredzēt nevar. Tur ir tāatšķirība, manuprāt.U. Ķinis: Un tāpēc jūs nepiemērojat šo principu, likumdevējs nepiemēro attiecībā uz šiempakalpojumiem?A. Barča: Es tā varētu saprast likumdevēju, kaut gan vēlreiz varu atkārtot, ka Sociālo undarba lietu komisija nopietni par šo priekšlikumu nediskutēja, tādēļ ka mēs izskatījām formāli,atbilstoši Saeimas kārtības rullim, atbalstu uz pirmo lasījumu, kurš jau Saeimā bija noticisiepriekšējā dienā.U. Ķinis: Satversmes tiesa ir secinājusi, ka krīzes pārvarēšanas pasākumi ir jāveic uzpienācīga izvērtējama pamata, izvērtējot tiesiskas valsts principus. Tur ir Satversmes tiesas2009. gada 26. novembra spriedums lietā 2009-08-01. Un 2010. gada 18. janvāra spriedums. Vaiapstrīdētās normas var uzskatīt par krīzes pārvarēšanas pasākumu, un no kādiem apsvērumiemlikumdevējas vadījās, pieņemot šīs normas?A. Barča: Daļēji varbūt − jā, bet pēc taisn... Bet tā, manuprāt, pēc lietas būtības, te ir runa partaisnīgumu. Vienlaikus visiem ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā krīze vēl nav beigusies. Mēs diemžēl vēlpašreiz esam krīzē. Un man gribētos, lai augstā tiesa, pieņemot lēmumu, domātu arīdzan par to, ka67