Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, piemēram, slimības gadījumā, bet pensija gadījumātas ir ilgtermiņa jautājums.”Un pēc tam sekoja likuma pieņemšana. Par likuma pieņemšanas gaitu es vēlētos īpaši izcelt toprocedūru, jo Saeima savā paskaidrojuma rakstā ir minējusi, kad ir ievērotas visas procedūras un,respektīvi, Satversmē un Saeimas kartības rullī noteiktā kārtība. Tas ir 14. aprīļa atbildes rakstatrešās lappuses astotā rindkopā minēts. Jāatzīst, kad Saeimai, tāpat kā citām institūcijām, ir saistošane tikai Satversme, ne tikai Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība, bet arī citi likumi, kas ir spēkāLatvijā, jā, un arī starptautiskie ratificētie Latvijas līgumi. Un Saeimas Saskaņas centra frakcijasdeputāti uzskata, kad šī likumprojekta izskatīšanas gaitā tika pārkāpta Satversmes tiesas 32. pantaotrā daļa, proti, Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācijair obligāta visām valsts institūcijām un pašvaldību institūcijām, tai skaitā arī tiesām unamatpersonām, kā arī fiziskām un juridiskām personām. Tādējādi Satversmes tiesas spriedums untajā izteiktie secinājumi ir obligāti arī Saeimai likumdošanas ceļā.Jāatzīst, ka laika gaitā var mainīties sociālās apdrošināšanas sistēma, tās principi vai faktiskāsituācija. Tā rezultātā iepriekš pieņemtā Satversmes tiesas spriedumā izteiktie secinājumi var kļūtnepiemērojami pastāvošam regulējumam un situācijai kopumā. Tādējādi noskaidrojams, vai kopšSatversmes tiesas 2001. gada 13. marta sprieduma lietā pieņemšanas sociālās apdrošināšanas jomāfaktiskā situācija un tiesiskais regulējums attiecībā uz darba ņēmējiem, tiesībām un pienākumiem irbūtiski mainījušies. Saeima 14. aprīļa atbildes rakstā minēja, ka no 2001. gada 14. marta, atbilstošiSatversmes tiesas spriedumam persona tika atzīta par sociāli apdrošinātu sākot ar dienu, kad tāiegūst darba ņēmēja statusu neatkarīgi no tā, vai faktiski ir veiktas iemaksas. Tas nozīmē, kasociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek piešķirti, ņemot vērā sociālās apdrošinātās personasapdarināšanas kontā reģistrēto informāciju par tās personas ienākumiem. Bet Valsts ieņēmumadienesta uzdevums bija piedzīt iemaksas no darba devēja par laika posmā nenomaksātām nodokļusummām, papildus vēl aprēķināt nokavējuma naudu.Lai uzdotu to par darba ņēmēju sociālo aizsardzību, par kuriem darba devējs nav veicisiemaksu no pagājuša gadsimta 91. gada 1. janvāra līdz minētā Satversmes sprieduma stāšanās spēkā2005. gada 17. martā, tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājāsspēkā 2005. gada 1. aprīlī. Saskaņā ar šiem grozījumiem no 1991. gada 1. janvāra līdz 2001. gada13. martam persona bija sociāli apdrošināta, sākot ar dienu, kad tā iegūst darba ņēmēja statusu vaiiesaukta obligātā aktīvā militārā dienestā, neatkarīgi no tā, vai faktiski ir veiktas iemaksas.Apstrīdētās tiesību normas likumprojekta anotācijā norādīts, ka kopš Satversmes tiesas 2001. gada13. marta sprieduma pieņemšanas darba ņēmējam normatīvajos aktos ir noteikts būtisks papildusviņu tiesības un intereses aizsargājošs mehānisms. Tiek norādīts, ka situācijas, kad darba devējsneveic iemaksas par darba ņēmēju, pārsvarā saistītas ar darba devēja maksātnespēju un likumdevējsar 2001. gada 20. decembra likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējasgadījumā” ir izveidojis Darbinieku prasījumu garantiju fondu. No darba devēja maksātnespējasgadījumā tā darbiniekiem tiek izmaksāta darba samaksa un tiek veiktas iemaksas. Šādamapgalvojumam gan nevar piekrist. Kaut arī darba devēja maksātnespējas gadījumā minētais likumsgarantē tiesības uz sociālo nodrošinājumu, citos gadījumos šādu aizsardzību tas negrantē. Bez tam5