Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

darba devēja to sociālo nodokli, jo darba devējam nav jāmaksā savi 24 vai cik tur procenti, un tadviņš, ja vajag, iemaksā šo te sociālo nodokli, ja nē – viņš ir priecīgs par reālo summu uz rokas.G. Kusiņš: Godātā tiesa, es varu piekrist, ka šeit var izdomāt daudz un dažādas shēmas kāapiet tos nodokļus, bet es tikai gribēju vērst uzmanību uz to, ka tirgus ekonomika uzliek šai lietaikonkrētu nospiedumu. Tirgus ekonomika uzliek šai lietai konkrētu nospiedumu.G. Kūtris: Tiesneša kungs, vēl jautājumi, lūdzu.U. Ķinis: Vai jūs uzskatiet, ka šī tirgus ekonomika, kā jūs nosaucāt šo terminu, attiecas arī uzpubliskā sektorā strādājošiem, kuriem var gadīties ar varbūt tādas situācija, ka darba devēji navsamaksājuši par viņiem sociālos maksājumus.G. Kusiņš: Man liekas, ka šeit būtu jāņem vērā arī to, ka valsts darbojās publiskajā sfērāvalsts iekšienē, bet valsts nonāk arī tādā situācijā, ka valsts ir uzņēmusies tādas saistības, ko nevarpildīt. Un šeit es negribētu vēlreiz aizkavēt jūsu uzmanību ar Grieķijas piemēru, bet mēs skaidrivaram redzēt, ka šeit pat valsts var nonākt tāda stāvoklī, ka viņa nespēs pildīt saistības. Taču manjāpiekrīt, ka attiecībā uz privāto sektoru, tātad uz klasiska darba ņēmēju, kas ir tiesiskās attiecības ardarba devēju SIA „ABC”, tas izpaužas vēl vairāk. Protams, man ir arī jāpiekrīt, varbūt ir bijuši tādigadījumi, kad kāda valsts iestāde nav samaksājusi sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksas, betman nav ne mazāko šaubu, ka šīs iemaksas vēlāk valsts tomēr ir segusi un iemaksājusi. Man navzināmi tādi gadījumi, kad valsts – šinī gadījumā publiskais sektors, būtu pieļāvis situāciju, ka šieparādi būtu norakstāmi kā nepiedzenami.U. Ķinis: Un bet sakiet, lūdzu, kādi šajā gadījumā darbojas aizsardzības mehānismi?G. Kusiņš: Šinī gadījumā persona, darba ņēmējs, izvēloties slēgt tiesiskās attiecības ar valstsiestādi ir izvēlējies konkrēto darba devēju. Savukārt cits darba ņēmējs izvēloties slēgt tiesiskāsattiecības ar, nosacīti sakot, SIA „ABC” arī ir slēdzis konkrētu līgumu, apzinoties, ka viņi ir divāsdažādās situācijās. Privātais, individuāls, komersants vai, vai, vai vēl kāds teorētiski var bankrotēt,bet, protams, arī valsts publiska iestāde var bankrotēt, bet privātam ir daudz, daudz, lielākaiespējamība. Un to darba ņēmējam, slēdzot darba līgumu, būtu jāapzinās.U. Ķinis: No dokumentiem, kas ir tiesas rīcībā, izriet, ka valsts plāno apmēram atgūtneiemaksātos līdzekļus kaut kur div ar pus gadu laikā teiksim no... Jūs sakiet, kad cilvēks vaipersona var prognozēt laiku, to gadījumu, laiku, kad iestājas šis apdrošināšanas... sociālāsapdrošināšanas gadījums pensiju. Bet kas notiek ar tiem pensionāriem, ar tiem cilvēkiem, kuriem,piemēram, nesamaksātā šos nodokļus tieši no šīm valsts institūcijām vai arī no privātā biznesāstrādājošiem tieši gadu pirms pensionēšanās iestāšanās laikā, kad faktiski…G. Kusiņš: Es sapratu jūsu jautājumu. Patiešām jāatzīst, ka šī lieta dažādi ietekmē dažādāsvietās iesaistītās personas. Nu, man jāpiekrīt tam. Jo viena situācija, ja persona ir darba spējīgāvecumā, turpina strādāt un ja visas iemaksas viņam tiks atgūtas teiksim pēc diviem, trim gadiem,tad, reāli it kā šis pensijas apmērs viņam netiks samazināts. Man ir jāpiekrīt, ka šinī gadījumā, javiņam tas būs par pēdējo gadu un šis piedziņas process vēl nebūs pabeidzies, tādā gadījumā viņampatiešām būs attiecīgi, atbilstoši deklarētām nevis faktiskām iemaksām. Taču normatīvie akti paredzarī to, ka pēc tam, ja tiek atgūtas summas, viņam šī pensija tiek pārrēķināta.G. Kūtris: Cik bieži var būt pārrēķināta pensija?27