E. Ikvilds: Jā, nu diemžēl ne Saeimas deputāti, kad iesniedza pieteikumu, gatavoja, ne es,gatavojoties šai <strong>tiesa</strong>s sēdei, es neatradu atbildi uz jautājumu, cik tad ir to pensionāru ļaunprātīgo?Nu, kaut kāds konkrēts skaitlis, ja? Cik viņu ietekme, procentuāli socbudžeta zaudējuma radīto...Varbūt jūs man pateiktu?G. Kusiņš: Es negribu izliekties gudrāks kā esmu, es pāradresēšu šo jautājumu ministrijupārstāvjiem, ceru, viņu rīcībā ir konkrēti dati.E. Ikvilds: Un, jūs minējāt to, kad ir iespēja iepazīties ar informāciju. Kā valsts dienestirīkojās, kā viņi seko? Kā jūs varētu raksturot, kā viņi iepazīstināts ar informāciju, ir veiktasobligātās iemaksas vai nav obligātās iemaksas, vai viņas atbilst faktiskam apmēram vai viņas tomērir mazāk ieturētas? Kā rīkojās šādā gadījumā institūcijas?G. Kusiņš: Jā, es jau minēju savā runā. Tātad, pēc mūsu rīcībā esošām ziņām, ko es... Saeimasjuridiskajam birojam sniedzis Valsts ieņēmumu dienests, izveidoto nodokļu uzskaites sistēma ļaujVID konstatēt, tai skaitā attiecībā uz sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām, vai tie iriemaksāta noteiktā laikā un apmērā nauda. Un, ja nav veikta noteiktā laikā pilnā apmērā, tad tiekuzsākts parāda atgūšanas vai piedziņas process. Un šinī gadījumā, tad es jau norādīju, ka ir pēcparādnieka identificēšanas VID amatpersona ņem vērā dažādus faktorus – tātad maksājuma vēsturi,raksturojuma, parāda izmaksāšanas cēloni, izvērtē, vai piedziņa, pieņemot lēmumu nokavētuuzsākama nekavējoties, vai arī jāsazinās un jāinformē par parāda izveidošanos, jo teorētiski var būtnu gadījuma rakstura parāds, teiksim kāds nav samaksājis kaut ko. Tāpat VID amatpersonapārbauda, vai parādniekam ir izveidojusies pārmaksa citos nodokļu veidos, un tad tās tiek novirzītasšo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu segšanai. Tātad, ja tiek redzams, ka citur irpārmaksātas, tad valsts ļoti efektīvi, manuprāt, var rīkoties. Te atbilstoši likuma „Par nodokļiem unnodevām” 18. panta pirmās daļas 11. punktam ir nodokļu administrācijas pienākums piedzītbezstrīdus kārtībā. Un piedziņas vēršana uz maksātāja mantu, tātad piedzen apķīlājot parādniekamantu, piedzen parādu saskaņā ar <strong>tiesa</strong>s spriedumu un tiek piešķirtas šīm te amatpersonām tiesuizpildītāja tiesības. Var izveidot arī citus pasākumus inkasācijas rīkojuma nosūtīšanu, naudaslīdzekļu norakstīšanai no nodokļa maksātāja konta kredītiestādē, skaidras naudas izņemšanasaskaņojot Ministru kabineta noteiktos kārtības no juridiskās personas kases vai citas glabāšanasvietas. Piedziņas vēršana civilprocesa likuma ē daļā pieņemtā kārtībā uz nodokļa maksātāja mantugan kustamo, gan nekustamo īpašumu. Tāpat VID nosūta inkasācijas rīkojumu kredītiestādēmnorakstīt naudas līdzekļus no kontiem, kas reģistrēti uz šī parādnieka vārda. Un vienlaikus tātad iriespēja izmantot arī lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus. Parādniekam piederošas kustamasmantas apķīlāšana, prasības nodrošināšana atzīmes, aizliegt parādniekam veikt noteiktas darbībasun citas personas esošās parādniekam piederošas mantas apķīlāšana. Es ceru, ka Valsts ieņēmumudienests varēs precīzi varbūt ilustrēt situāciju pa laika termiņiem, bet mūsu rīcībā esošā informācijaliecina, kas tas notiek ik mēnesi un šī parādu piedziņa, nu, es gribētu teikt ir ļoti efektīva, josasniedz jau vairāk kā deviņdesmit, un, es saprotu, tuvojās jau deviņdesmit pieciem procentiem.E. Ikvilds: Pats pēdējais. Es, respektīvi, saprotu, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcība iriedarbīgāka, salīdzinot ar to kārtību, kādu likumdevējs ir piedāvājis personai griezties pašam arpieteikuma maksātnespēju un piedzīt tos līdzekļus no darba devēja vai maksātnespējas.24
G. Kusiņš: Nē, man, es domāju, ka tāda analoģija gan būtu greiza. Tā es noteikti neteicu. Esvērsu gan jūsu, gan godātās <strong>tiesa</strong>s, uzmanību uz to, ka nav pamatots pārmetums, ka tikai valstij irpienākums kasēt, kasēt, kasēt, dogmatiski kasēt nodokļus. Protams, arī tas ir jādara, arī tas ir jādaraefektīvi. Bet galvenais, iemesls, kā jau es teicu, ir sociālā budžeta stāvoklis, kāpēc šādi pasākumitiek veikti.E. Ikvilds: Paldies.G. Kūtris: Paldies! Vai tiesnešiem vēl jautājumi, būtu?U. Ķinis: Jā.G. Kūtris: Lūdzu, tiesnesis Ķinis.U. Ķinis: Tā es sākšu ar to, ka Saeima atbildes rakstā ir norādījusi, ka pastāv būtiskā starpībastarp deklarētajām un faktiski veiktajām sociālās nodrošināšanas iemaksām strādājošām personām,pa kurām tās tiek veiktas, gulst nesamērīgi liels slogs sociālās apdrošināšanas pakalpojuma izmaksunodrošināšanai un tādejādi faktiski tiek apdraudēta solidaritātes principa efektīva īstenošana. Mansjautājums ir, kā veidojas šis nesamērīgais slogs un kāpēc tiek apdraudēta solidaritātes principuīstenošana?G. Kusiņš: Tātad iedomāsimies iedomātu situāciju, ka darba devējam bija jāiemaksā šielīdzekļi un faktiskās iemaksas nav veiktas. Tad līdzekļi, faktiski, reāli līdzekļi netiek saņemti, betšie sociālās nodrošināšanas pakalpojumi ir jānodrošina citām personām. Otrkārt, šī lieta ir ciešisaistīta ar otro pensijas līmeni, un otrā pensijas līmenī ir jāpārskaita reāla nauda. Tur nevarpārskaitīt solījumu. Un līdz ar to otrā pensiju līmenī ir novirzāmi reāli finanšu resursi un pēcLabklājības ministrijas sniegtās ziņas, tad tieši šī ir tā sloga daļa, kas tiek uzlikta citiem, jo no cituiemaksām tad ir jāatrod šī reālā nauda, ko pārskaitīt. No citu naudas ir jāatrod šī, ko pārskaitīt. Tas,protams, ne palielina, ne samazina šo citu personu iemaksu apjomu, bet viņiem vienkārši ir jāņemšos līdzekļus no tā paša reālā finanšu avota, ja neienāk reāla nauda, tad šī reālā nauda tomērjāpārskaita uz otro pensijas līmeni atbilstoši noteiktajam procentam. Kas no nākamā gada tiekpaaugstināts.G. Kūtris: Man ir saistīts jautājums. Sakiets lūdzus pirmo daļu, ko jūs atbildējā, jūs teicāt, kašis cits cilvēks nav samaksājis tos nodokļus. Vai varētu būt, ka kādas personas tiesību ierobežojumsjeb tiesības kaut ko saņemt ir atkarīgas no cita cilvēka pienākuma neizpildes?G. Kusiņš: Latvijas pensiju sistēma, protams, ir balstīta uz šo solidaritātes...G. Kūtris: Es runāju par darba ņēmējiem un darba devējiem.G. Kusiņš: Valstij ir pienākums viņai šai personai šo sociālo nodrošinājumu vismaz minimālālīmenī sniegt. Tāda būtu mana atbilde uz jūsu uzdoto jautājumu.G. Kūtris: Labi, paldies. Ir jautājumi?U. Ķinis: Jā.G. Kūtris: Tiesnesis Ķinis.U. Ķinis: Sakiet, lūdzu, ar kuru brīdi persona iegūst konstitucionālās tiesības uz sociālonodrošinājumu?G. Kusiņš: Saeimas papildus atbildēs jau šis jautājums bija noteikts. Un šinī gadījumāattiecībā uz konkrēti apstrīdēto normu, tātad persona varēs saņemt šo sociālo nodrošinājumu tad,25
- Page 1 and 2: Latvijas Republikas Satversmes ties
- Page 3 and 4: viedokli, Sociālās apdrošināša
- Page 5 and 6: saņemt sociālās apdrošināšana
- Page 7 and 8: normu, tur nav neviena vārda minē
- Page 9 and 10: neatbilst apstrīdētās tiesību n
- Page 11 and 12: parādus, jo šim personām netika
- Page 13 and 14: Godātā tiesa, es sākšu ar Satve
- Page 15 and 16: nosakot tās darbības vispārējos
- Page 17 and 18: Pirms apstrīdēto normu piedāvā
- Page 19 and 20: nodrošinājumu. Likumdevējs apstr
- Page 21 and 22: G. Kusiņš: Nē. Godātā tiesa, e
- Page 23: iespējamo deficītu. Cik es saprot
- Page 27 and 28: darba devēja to sociālo nodokli,
- Page 29 and 30: G. Kūtris: Man vien tāds nepatīk
- Page 31 and 32: gan Latvijas tautsaimniecībai kopu
- Page 33 and 34: Turklāt ir jāsaprot, ka ar apstr
- Page 35 and 36: Labklājības ministrijai uzdevumu.
- Page 37 and 38: iespējams ilgu laiku gaidīt. Pa t
- Page 39 and 40: valsts vecuma pensiju, un šis paau
- Page 41 and 42: pensionēšanās vecuma palielinā
- Page 43 and 44: mēnešos, no izmaksas noteiktās d
- Page 45 and 46: sekmēt to, lai nebūtu šī te ēn
- Page 47 and 48: Runājot par darbiniekiem un darba
- Page 49 and 50: situāciju, un pamazām to naudu ie
- Page 51 and 52: uzzināt par to, ka viņi nemaksā
- Page 53 and 54: tiek aprēķināts. Tā kā, ja es
- Page 55 and 56: tā? Tas ir viens no tiem nosacīju
- Page 57 and 58: B. Felsberga: Jā, pensija ir, sask
- Page 59 and 60: G. Kūtris: Es saprotu, ka tas ir c
- Page 61 and 62: B. Felsberga: Mēs pār…, mēs vi
- Page 63 and 64: Komisija, izskatot pieteikumu un v
- Page 65 and 66: G. Kūtris: Tad, tieši zinot jūsu
- Page 67 and 68: uzrādīt darbiniekam, kādi nodok
- Page 69 and 70: A. Barča: Jā, centīšos atbildē
- Page 71 and 72: Otrais priekšlikums, ko Budžeta k
- Page 73 and 74: mazāk strādāt. Bet Valsts ieņē
- Page 75 and 76:
G. Kūtris: Paldies, jums, Reira ku
- Page 77 and 78:
L. Zariņa: Ja pastāvētu šī fak
- Page 79 and 80:
tai skaitā, tiesiskuma princips, k
- Page 81 and 82:
G. Kusiņš: Un jūs varat minēt a
- Page 83 and 84:
G. Kūtris: … (nav skaņas) … u
- Page 85 and 86:
Vēl vēlētos norādīt, ka sociā
- Page 87 and 88:
G. Kūtris: No ekonomiskā viedokļ
- Page 89 and 90:
apzinās, ka par viņu netiek veikt
- Page 91 and 92:
ekonomiskiem tādiem likumiem jūs
- Page 93 and 94:
G. Kūtris: Vai jūs domājat, ka d
- Page 95 and 96:
ekonomiskā situācijā šī, šis
- Page 97 and 98:
G. Kusiņš: Godātā tiesa, es gri
- Page 99 and 100:
papildus nav jāprasa šos datus, v
- Page 101 and 102:
darba ņēmēju sociālās apdroši
- Page 103:
situācijas, tās nevar būt, prota