Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

ekonomiskiem tādiem likumiem jūs varat pateikt, ka brīvais tirgus izslēgt iespēju, ka darba devējsbankrotēs, nesamaksās, nepaliks kādam parādā?E. Voļskis: Tas, protams, ir normāls mehānisms, un tirgus ekonomikas apstākļos šādigadījumi regulāri notiek. Tas ir neizslēdzams process.G. Kusiņš: Tad es pareizi saprotu, ka tirgus ekonomika paredz to, ka nevar izslēgt, ka kādsbankrotēs un kādam paliks parādā. Un šis „kāds” varētu būt arī valsts?E. Voļskis: Protams.G. Kusiņš: Nu, labi, paldies. Otrs jautājums. Sakiet, lūdzu, vai jūs bijāt klāt visā, visās šajāsdivās dienās? Cik jums kā ekonomistam liekas, nu, komentējami šie dati – 6 procenti nodarbināti,bet saņem nulli, 20 procenti strādā par minimālo algu. Jums rodas uz to kaut kādas... nu, kaut kādikomentāri? Jums tas liekas tā akcept… Es piekrītu, ka varbūt kāds, persona ar īpašām vajadzībāmskaitās nodarbināts, lai viņš būtu socializēts, ja, tāpēc viņam varbūt algā ir nulle, ja, vai, arī kāds tur,teiksim, atvaļinājumā, paņēmis bezalgas atvaļinājumu, viņam ar būs nulle. Bet vispārīgosgadījumos šie 6 procenti, kas izskanēja, un 20 procenti. Kā jūs varat šos datus komentēt noekonomista viedokļa?E. Voļskis: Varbūt precizējošs jautājums. Vai šis jautājums ir skatāmā jautājuma ietvaros, vaikopumā, kā ekonomiska parādība?G. Kusiņš: Kā ekonomiska parādība, jā. Jo šie dati izskanēja tiesas sēdē, un tad es uzdodujautājumu. Kā jūs tos komentējat?E. Voļskis: Protams, ka tie ir nesamērīgi dati, un, no sociāli ekonomiskā viedokļa, šie datiparāda, ka, nu, ir diezgan lielas problēmas sociāli ekonomiskā skatījumā uz Latvijas valsti un, vēl jovairāk, uz sociālās apdrošināšanas sistēmu kā tādu, ja. Jo šie skaitļi parāda to, ka, nu, tiek iedragātsšis solidaritātes princips, kas darbojas sociālās apdrošināšanas sistēmā. Kā arī tanī pašā laikā tasietekmē ilgtermiņā virkni makroekonomisko rādītāju, kas pastāv valstī, ja. Jo, nu, kā zināms, tātadvirkne rādītāju, ka… Arī šie te skaitļi ietekmē arī tādus skaitļus kā inflāciju, bezdarbu, iekšzemeskopprodukta pieaugumu. Un, attiecīgi, ja notiek noteiktu ekonomisko rādītāju prognozēšana, arīnākotnē šie rādītāji var tikt ietekmēti, un diemžēl negatīvi.G. Kusiņš: Jā, paldies. Un, visbeidzam, tad tāda ekonomista acīm … Jūs teicāt, vai es pareizisapratu jūsu teikto, ka faktiskais iemaksu princips labāk iesaista personu šajā sociālajānodrošinājumā? Vai es pareizi sapratu?E. Voļskis: Tieši tā, jo, kā es minēju, tad pašlaik, nesen tika izstrādāta doktorīna, kas saucās„Cilvēka ekonomiskā uzvedība”, kur tiek runāts par to, ka cilvēks kā būtne pēc būtības nekad patibrīvprātīgi neiesaistīsies sociālās apdrošināšanas sistēmā, ja valstī neeksistēs likuma, likumdevējaesošais mehānisms, kā iesaistīt cilvēku. Un tās diskusijas par to, vai cilvēks brīvprātīgi pats tagadietu un maksātu sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir nevietā, jo nekad, nu, neteiksim nekad, betlielākoties gadījumu cilvēki meklēs iespējas, kā šo naudu novirzīt citiem mērķiem.G. Kusiņš: Jā, paldies vairāk nav jautājumu.G. Kūtris: Paldies. Tiesnešiem jautājumu nav? Paldies, jums, liels.Pirms pārejam pie nākamās procesa sadaļas, ir iespēja vēl uzdot jautājumus, kas ir radušiesizmeklēšanas, visu viedokļu uzklausīšanas rezultātā. Un viens tāds jautājums, Reira kungs, ir jums.91