Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

Varbūt tieši neskar šo lietu tik daudz, bet jautājumā par budžeta papildināšanu. Sakiet, lūdzu, vai jūspieļaujat domu, ka arī citus valsts nodokļus vai nodevas varētu uzlikt par pienākumu kontrolētpašam indivīdam, kuram šie jāmaksā? Nu, varbūt saistītu ar viņa iespējamo kaut kādu pēc tampakalpojumu nesaņemšanu no valsts, ja viņš ir iemaksājis, bet kāds nav pārskaitījis?J. Reirs: Ja šādi nodokļi ir un attiecas uz personu, tad būtu jāizvērtē...G. Kūtris: Transportlīdzekļiem, attiecībā uz ceļu lietošanu. Cilvēks maksā vienreiz gadā, betpats ne pa tiešo budžetā, no viņa to iekasē, bet ja nepārskaitītu?J. Reirs: Bet..G. Kūtris: Tiesas… Tiesā valsts nodeva?J. Reirs: Man nav tādas informācijas, būtu jāizvērtē šāda informācija.G. Kūtris: Tā varētu papildināt budžetu ja, nodrošinot tādā... Paldies, Reira kungs. Esatvainojos. Man ir jautājums. Pieteikuma iesniedzēja pārstāvim jautājums ir. Jūs savā pieteikumāapstrīdējāt šīs normas atbilstību 1. pantam, Satversmes 1. pantam. Un pie 1. panta minējāt, ka no tāizriet arī tiesiskās paļāvības princips. Vai jūs nevarētu mazliet precizēt, pirms mēs beidzam visupārbaudi. Kādā veidā tad tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips? Kur ir tas moments un, varbūtsaistīt ar Satversmes tiesā kaut kāda metodika par tiesiskās paļāvības principu, ievērošanas analīzevai vismaz kāds kritērijs?E. Ikvilds: Es negribētu atkārtot to, kas jau izskanējis, ja, bet šeit ir ļoti būtiski saprast tosubjektu grupu, grupas, kuras, uz kurām attiecas šī norma. Šī nav norma – pārejas noteikums. Tā irilgstoša, paliekoša. Un šeit rodas virkne personu kategoriju. Mēs jau pirms divām nedēļām plašidiskutējām, ar kuru brīdi tad persona iegūst subjektīvās tiesības tieši pensiju nodrošināšanā, ja. Unlikumdevējs to ir pateicis. Tai brīdī, kad viņam veidojas darba tiesiskās attiecības ar darba devēju,par viņu ir sniegtas ziņas attiecīgajām valsts institūcijām, ka viņš ir nodarbināts, ja. Un tas nozīmē,ka šī ir viena personu kategorija, kas varēja paļauties tajā brīdī, kad viņi jau bija darba tiesiskāsattiecībās. Tas tiesiskais regulējums, kas tai brīdī pastāvēja, arī viņai nodrošināja vismaz kaut kādā,nu, iespējā uzticēties, ka viņš tik strauji nemainīsies, ka pēkšņi nebūs kaut kādi viņam jauniierobežojumi, kas būtiski viņa subjektīvās tiesības, nu, samazinās, ja. Protams, Satversmes tiesa iratzinusi, ja, ka tiesiskās paļāvības princips nodrošina indivīdam tiesisko aizsardzību tikailikumdevēja noteiktā pārejas posmā. Bet šis likums, tieši, nu, konkrētais, apstrīdētā tiesību normuneparedz kaut kādu pārejas posmu, lai tieši indivīds varētu šīs subjektīvās tiesības sev īstenot, nu,labāk un, ievērojot likumdevēja gribu, ja. Tieši pretēji, ja mēs ļoti rūpīgi izlasām to jaundibinātonormu, kas ir 21. panta divi prim, tad es varu uzzināt, piemēram, ka par mani nemaksā darba devējssociālās apdrošināšanas iemaksas, bet es varu pret viņu vērsties un segt šīs iemaksas tikai tad, kadman jau būs aprēķināta pensija, ja. Kas ir, protams, likumdevēja darbības trūkums, ja. Šeit bijajāparedz to, ka, pirmkārt, ja mēs runājam par 4. panta pirmajā teikumā, kas ir minēta personukategorija, kurām nemainās tiesiskais stāvoklis, ja. Viņiem saglabājas tā saucamā deklarēšanassistēma, un kas faktiski izmanto solidaritātes principu pat, ja par viņiem nav veiktas tās iemaksas,ja, viņas var saņemt šos pabalstus no valsts. Tad atkal tā otra personu kategorija, par ko mēs šeitrunājam, pensionāri, viņi nevar izmantot šo solidaritātes principu vismaz, ja viņi ir pirmā pensijulīmeņa dalībnieki. Protams, atsevišķa diskusija ir par otro līmeni.92