Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

ieskatā nemazina personu tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus neatkarīgi novalsts radītā piespiedu mehānisma efektivitātes vai darba devēja rīcības. Likumdevēja pienākumsbija ievērot Satversmes tiesas 2001. gada 13. marta spriedumu. Un apstrīdēto normu izvirzītā mērķarisinājumi, kas ir acīmredzami pretrunā minētajā spriedumā izdarītajiem secinājumiem, tiesībsargaieskatā nav atzīstami par samērīgiem.Tāpat uzsverams, ka apstrīdētās normas radīs būtiskus un tālejošus ierobežojumus personutiesību uz sociālo nodrošinājuma īstenošanā. Un pašreizējie dati par apstrīdēto normu radītajāmsekām, par ko tika arī diskutēts, runāts arī iepriekšējā sēdē, tiesībsarga ieskatā atspoguļo vienīginelielu laika periodu, tātad no 2011. gada 1. janvāra, un tie nevar sniegt pietiekamu liecību par šonormu sekām. Tiesībsarga ieskatā normas neatbilst 109. Satversmes pantam.G. Kūtris: Viss? Paldies. Tiesnešiem jautājumi būtu? Tiesnesis Balodis, lūdzu.K. Balodis: Sakiet, lūdzu, kāpēc jūs ar tik lielu pārliecību apgalvojat, ka apstrīdētā normavispār rada 109. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu? Vai tiešām 109. panta tvērums,jūsuprāt, sniedzas tik tālu, ka 109. pantam noteikti būtu jāgarantē iepriekšējā kārtība, kāda tā bijapirms apstrīdētās normas pieņemšanas? Varbūt runa par pozitīvo pienākumu? Tādā kontekstājāvērtē…L. Zariņa: Par...K. Balodis: …visa problēma?L. Zariņa: Par valsts pozitīvo pienākumu?K. Balodis: Jā, jā. Kā jūs to saskatāt? Kā jūs domājat?L. Zariņa: Nu, Satversmes 109. pants paredz sociālo nodrošinājumu vecuma, tai skaitā,gadījumos, un, kā arī vairakkārt Satversmes tiesa savā praksē norādījusi, tad tiesības uz sociālonodrošinājumu sociālās apdrošināšanas veidā… Ir 109. panta tvērumā šis jautājums skatāms. Unvalsts, protams, jā, tas ir valsts pozitīvs pienākums – radīt pietiekami efektīvu šo te sociālāsapdrošināšanas sistēmu, kur darba devējs, ja viņam pienākums ir uzlikts maksāt sociālās iemaksas,to arī izpilda.G. Kūtris: Tā, tiesnese Krūma, lūdzu.K. Krūma: Man ir papildinošs jautājums. Tas, ko Satversmes tiesa savos spriedumos ir teikusiarī, ka 109. pants aptver tikai valsts pienākumu nodrošināt tiesības uz sociālo apdrošināšanuattiecība uz to kodolu. Respektīvi, valsts nevar atteikties radīt sociālās apdrošināšanas sistēmu kātādu, bet kaut kādi konkrēti veidi vai izpausmes ne obligāti vienmēr būs 109. panta tvērumā. Tad,teiksim, piedāvājot jūsu skatījumu – skatīt šo lietu caur ierobežojumu, kur jūs saskatāt, ka valstskodola nodrošināšanas pienākumā 109. panta kontekstā mēs nevarētu ieviest faktiskās iemaksasprincipu?L. Zariņa: Principā varbūt arī faktiskās iemaksas principu varētu ieviest, bet ne šādā formā,kamēr ir pienākums darba devējam maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tieši šādā veidātiesībsargs ir vērtējis, tātad, apstrīdētās normas.K. Krūma: Kas būtu tad tie saudzējošākie līdzekļi, ko jūs piedāvātu, skatot šo jautājumu caurierobežojumu, nepieļaujamu ierobežojumu? Kas pietrūkst tai jaunajā sistēmā, kas tiek piedāvāta arapstrīdēto normu?76