Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

priekšsēdētājiem nebūtu jāskaidro daudzas nianses, kas varbūt ir likuma projektu izstrādātajiem.Tātad šādu secību mēs esam noteikuši. Viens neliels norādījums. Satversmes tiesa savā rīcības sēdēaicina iestādes pārstāvi nevis pārstāvjus. Un tā būtu slikta prakse, ja kāda iestāde izdomātu atsūtītšeit visus savus darbiniekus. Mūsu priekšlikums ir: par konkrēto jautājumu iestādes, ministrijas vaiValsts ieņēmumu dienesta viedokli pauž viens cilvēks, otrs cilvēks var būt viņam tikai palīgs grūtābrīdī. Paldies, līdz ar to Satversmes tiesa izsludina šobrīd sēdē pārtraukumu uz vienu stundu unatsākam precīzi pēc viens stundas, precīzi, vienos un desmit minūtēs.A. Žugans: Lūdzu, visiem piecelties.P ā r t r a u k u m sG. Kūtris: Turpinām tiesas sēdi un uzklausām pieaicinātās personas. Kā mēs vienojāmies, taduzklausīt pieaicinātās personas sāksim ar Labklājības ministriju. Lūdzu, Labklājības ministrijaspārstāvis Edgars Korčagins, lūdzu. Tātad, kāds ir jūsu viedoklis attiecībā jeb, pareizāk sakot, kāds irjūsu ministrijas viedoklis par šīm apstrīdētajām normām un ar tiem saistītiem visiem... analīzēm.E. Korčagins: Labdien, godātā tiesa, pieteicēja pārstāvji, Saeimas pārstāvji. Es esmuLabklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors Edgars Korčagins.2009. gadā, strauji pasliktinoties kopējai tautsaimniecības situācijai, pieaugot bezdarbam unsamazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazinājās arī ieņēmumi specialajā budžetā, kārezultātā ieņēmumi nesedz izdevumus, un bija nepieciešams veikt virkni pasākumu, lai šo situācijulīdzsvarotu. Arī, izstrādājot 2011. gada valsts budžeta likumu, sociālās apdrošināšanas budžetasabalansēšana bija aktuāls jautājums. To noteica vēl joprojām nelabvēlīgā situācija šajā budžetā unarī starptautisko aizdevēju ieteikumi par to, ka sociālās apdrošināšanas budžetu ir nepieciešamspadarīt ilgtspējīgu.Papildu finanšu līdzekļus sociālās apdrošināšanas budžetā var gūt, vai nu palielinotieņēmumus vai attiecīgi samazinot tā izdevumus. Papildu ieņēmumus varētu gūt, vai nu paaugstinotsociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, veicot aizņēmumu no Valsts kases, savukārt, speciālābudžeta izdevumus varētu samazināt, vai nu samazinot sociālās apdrošināšanas pakalpojumuapjomu vai to apmēru.Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kuri satur arī apstrīdēto normu, jauparedzēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes paaugstināšanu darba ņēmējiem par diviemprocenta punktiem. Tālāk šīs likmes paaugstināšana atbilstoši virknes ekspertu, tai skaitā arīLatvijas bankas viedoklim, nozīmētu Latvijai riskēt ar ilgu tautsaimniecības stagnāciju, ar visām notām izrietošajām sekām: pieaugošu bezdarbu, ēnu ekonomiku, krītošu iekasēto nodokļu apjomu,cenu pieaugumu, un tā tālāk un tā joprojām. Pasliktinātos arī grūtos lēmumos atgūtā uzņēmumutautsaimniecības konkurētspēja. Aizņēmums no valsts pamatbudžeta, savukārt, nelabvēlīgiatsauktos uz sociālās apdrošināšanas budžetu ilgtermiņā, jo, tā kā tā, laikā, kad sociālāsapdrošināšanas budžeta ieņēmumi pārsniegtu izdevumus, šis parāds būtu jāatdod, turklāt maksājotpar to vēl arī procentus. Līdz ar to, iespējamie risinājumi papildu finanšu līdzekļu gūšanaiieņēmumu daļā draudēja ar būtiski nelabvēlīgām sekām gan valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai,30