Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

viedokli, Sociālās apdrošināšanas aģentūras viedokli. Lietas dalībniekiem par tiesas sēdi ir paziņotsrakstiski 2011. gada 14. septembrī. Paziņojums par lietas izskatīšanu publicēts laikrakstā “LatvijasVēstnesis” Nr. 147 2011. gada 16. septembrī. Ar visiem lietas materiāliem iepazinušies pieteicēja,iesniedzēja pārstāvis un Latvijas Republikas Saeimas Prezidija pilnvarotais pārstāvis.G. Kūtris: Vai tiesnešiem būtu jautājumi ziņotājam? Paldies.Līdz ar to mēs varam uzklausīt lietas dalībnieku viedokļus. Un pirmajam vārds, kā vienmēr, irpieteikuma iesniedzēja pārstāvim. Lietas faktisko apstākļu izklāstam un juridiskam pamatojumam,un vienlaicīgi es vēlos jums atgādināt, ka likums nosaka, ka jūsu runa nedrīkst pārsniegt 30minūtes. Lūdzu, jums vārds.E. Ikvilds: Jā, godājamā tiesa, Saeimas pārstāvji un klātesošie. Šā gada 2. februārī Satversmestiesa ierosināja lietu “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” piektā panta ceturtās daļas un21. panta otrās prim daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam” pēc20 Saeimas Saskaņas centra frakcijas deputātu pieteikuma. Saeimas Saskaņas centra frakcijasdeputāti lūdza, pirmkārt, atzīt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” piektā panta ceturtās daļasredakciju spēkā... 2011. gada 1. janvārī un 21. panta otrās prim daļas neatbilstību LatvijasRepublikas Satversmes 1. un 109. pantam. Otrkārt, atzīt, ka 2010. gada 10. decembra likums,grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” attiecībā uz piektā panta ceturto daļu undivdesmit pirmā panta divi prim daļu ir spēkā neesoša no 2011. gada 1. janvāra. Sākotnēji es vēlos,balstoties uz tiem faktiem, kas ir pieejami publiski, kas bija lietas materiālos, raksturot tieši lietasfaktiskos apstākļus, jo bez tiem grūti būtu saprast, kāpēc vispār mēs šodien kavējam šeit savu laiku,kāpēc tiesa sanākusi uz sēdi un kāpēc nepieciešams izskatīt konkrēto Saskaņas centra frakcijasdeputātu iesniegto pieteikumu.Pagājušā gada 26. augustā Ministru kabinets izdeva rīkojumu 513 – pasākumu plānu ēnuekonomikas apkarošanai, godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.−2013. gadam. Atbilstošiminētajam plānam, 17. punktam Labklājības ministrijai tika uzdots uzdevums līdz 2010. gadaceturkšņa beigām noteikt prasību likumā noteikto iemaksu apmēru piedzīt no darba devēja tāsnepersonificējot, ja, veicot nodokļa algu, nodokļa administrācija konstatē, ka darba devējs irnodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, kā arīgadījumos, kad darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas iedzīvotājam bez iemaksas un navaprēķināts pilnā apmērā saistībā ar konstatēto, iekavās, aplokšņu algu. Izņemot gadījumu, jadarbinieki ziņojuši kontrolējošām institūcijām par to, ka darba devējs viņus nodarbina nereģistrēti.Tomēr likumprojekta izstrādes procesā tika nolemts minēto grozījumu likumprojektā tālāk nevirzītminētā iemesla dēļ. Pirmkārt, lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, efektīvāk būtu radīt situāciju,tas ir, Labklājības ministrijas pārstāvju prāt, ka darba devējs un darba ņēmējs vairs nav vienlīdzieinteresēti nereģistrētās nodarbinātības slēpšanā, jo darba devējam tā draud ar būtiskām sankcijām.Tai skaitā, ar iemaksu nomaksu par pēdējo trīs mēnešu periodu. Otrkārt, līdz ar to 2010. gada7. aprīļa plāna 17. punktā paredzētā pasākuma neiekļaušana likumprojektā sniegtu labumu darbaņēmējam un motivētu viņu neslēpt nereģistrētās nodarbinātības faktu. Jo darba ņēmējam atbilstošidirektīvai iemaksas tiks reģistrētas par pēdējiem trim mēnešiem, un atbilstoši Darba likumā3