attīstīšanā un iesaistīšanās konkrētos tirgos sektoros un atsevišķos gadījumos atbalststautsaimniecībai. Saeimas Saskaņas centra frakcijas deputāti nevar nepiekrist Saeimas 14. jūlijāvēstulē minētajam, ka līdz ar to modernā valstī nodokļu iekasēšana ir nevis valsts pašmērķis, betgan viens no svarīgākajiem tautsaimniecības valstiskā regulējuma elementiem, kas tiek izmantots,lai nodrošinātu sabiedrības labklājību. Tomēr Saeimas Saskaņas centra frakcijas deputātinorobežojas no Saeimas 14. jūlija vēstules apgalvojuma, ka Saeima uzskata, ka valstī nevar tiktuzlikts pienākums iekasēt visus nodokļus, nevērtējot atsevišķu nodokļu maksātāju individuālosituāciju un apstākļus, kādos nav izpildītas saistības pret valsti. Saeimas šā gada 14. jūlija vēstulē irminēts, ka tiesību doktrīnā arī norādīts: sociāli atbildīgas valsts princips nozīmē arī to, ka indivīds irsaistīts ar sabiedrību un līdz ar to ir arī pienākumi pret sabiedrību indivīdam. Indivīdam irjāsamierinās ar viņa rīcības brīvības ierobežojumu, kas tiek noteikti, lai veicinātu sociālo uzbūvi.Nav saprotams, kāpēc darba ņēmējam ir jāveic darba devēja vietā valsts sociālāsapdrošināšanas iemaksas. Vai persona var šobrīd paļauties, ka valsts veiks savu uzdevumu uniekasēs no darba devēja valsts sociālas apdrošināšanas iemaksas par viņa darbiniekiem? SaeimasSaskaņas centra frakcijas deputāti uzskata, ka apstrīdētās tiesību normas sekmēs tieši darba devējusaistību nepildīšanu. Respektīvi, pieņemtās un apstrīdētās tiesību normas faktiski samazinapersonas, no vienas puses, paļāvību uz to, ka valsts spēj nodrošināt nodokļu iekasēšanu. No otraspuses, viņi rada motivāciju darba devējiem, negodprātīgiem darba devējiem nemaksāt kaut kādudaļu vai vispār nemaksāt daļu nodokļus. No... sociālās apdrošināšanas, ienākuma nodokļus. Zinotto, ka tik un tā darba ņēmējiem pēc tam pašiem būs jācīnās, lai iekasētu jau no maksātnespējīgauzņēmuma šos maksājumus, lai nodrošinātu sev cienīgu personu iztiku.Nobeigumā es gribētu minēt to, kad jau pieteikumā, kas bija iesniegts šā gada janvārī unsaskaņā ar kuru ierosināta izskatāmā lieta, bija citēti <strong>Satversmes</strong> <strong>tiesa</strong>s 2001. gada 13. martaspriedumā izteiktie secinājumi un izceltas tās tieši normas, kas aizsargā, un tie principi, kas garantēpersonai <strong>Satversmes</strong> 109. panta pamattiesības. Respektīvi, ikvienam ir tiesības uz sociālonodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citos gadījumos.Jāatzīst, ka <strong>Satversmes</strong> <strong>tiesa</strong>s praksē jau ir nostiprināta atziņa, ka 109. pants garantēiedzīvotājiem tiesības uz stabilu un prognozējamu, kā arī efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālāsapdrošināšanas sistēmu, kura nodrošina samērīgu sociālo nodrošinājumu. Izskatāmā lieta, manuprāt,ir spilgts piemērs šī brīža valsts varas attiecībām ar ierindas pilsoni, ar sabiedrību kopumā. Mēs jaupiedzīvojam trešo gadu valsts budžeta izskatīšanas procesu, kad steigā tiek nodots valdībāsagatavots budžeta projekts un tam papildus paketē ir iesniegti virkne ar to saistītie likumprojekti.Steiga ir pamatota ar to, ka, lūk, ja mēs savlaicīgi nepieņemsim budžetu, mums būs grūtības risinātsarunas ar Starptautiskajiem aizdevējiem un ikvieni mēģinājumi, un, šajā gadījumā, es jumsilustrēju, piemēram, Tiesībsarga konkrēti, Saeimas deputāta mēģinājumi un Saeimas Juridiskābiroja mēģinājumi norādīt uz to, ka arī likumprojekta izskatīšanas gaitā, kas saistīta ar budžetu, irjāievēro likumība, tiek noraidīti.Šī nav pirmā lieta tieši <strong>Satversmes</strong> <strong>tiesa</strong>s izskatīšanā, kas faktiski izvērtē to likumdevēja brāķi,kas radies paviršības un varbūt pat arī kaut kādas augstprātības dēļ, kas ir no valsts likumdevējupuses. Nākotnē, neskatoties uz to, kā šī lieta, kādu spriedumu sagaidīs, vai <strong>Satversmes</strong> <strong>tiesa</strong> atzīs, ka8
neatbilst apstrīdētās tiesību normas <strong>Satversmes</strong> 1. un 109. pantam, nākotnē likumdevējam tomērvajadzētu saskaņā ar <strong>Satversmes</strong> 1. pantu, proti, ka Latvija ir demokrātiska republika, pastāvēt uzto, kad nevar ierobežot personas tiesības, samērojot ar sabiedrības interesēm. Konkrēti, šajāgadījumā nevarēja pamatot cīņu ar ēnu ekonomiku. Personai pašai pēc tam jācīnās par viņunesamaksātajiem sociālajiem maksājumiem...Es uzskatu, kad vispār likumdevējam nebija jāskata šis likumprojekts. Likumdevējam viņubija jānoraida, jo sākotnējais uzdevums bija leģitīms, proti, pamatota ir cīņa ar ēnu ekonomiku,pamatoti ir nodrošināt, lai darba devējs samaksā par darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas obligātāsiemaksas. Bet tas risinājums ir pilnīgi ačgārns sanācis. Un tas rada ciešanas konkrētiem cilvēkiem.Šogad nu jau pirmie tie pārskata dati bija par pirmajiem deviņiem mēnešiem, cik es saprotu,valdībā. 2,1% pensionējušos personu nav saņēmuši to pensijas apmēru, kas viņiem būtu pienācies,ja būtu spēkā vecā likuma redakcija, kas bija līdz pagājušā gada 31. decembrim. Nu jāatzīst, ka tikaiviens cilvēks ir tālāk izmantojis iespēju pēc tam darba devēja vietā samaksāt iztrūkstošās sociālāsapdrošināšanas iemaksas. Bet, bet, nu, mēs nezinām, kā tā lieta var attīstīties nākotnē. Mēs nezinām,mums lietā nav pieejami dati, kā konkrēti ģimenes locekļi, paši cilvēki ir cietuši, vai viņi ir gandarītiar tādu likumdevēju rīcību, vai nav gandarīti.Paldies, godājāmā <strong>tiesa</strong>.G. Kūtris: Paldies. Tiesnešiem ir iespējas uzdot jautājumus, lūdzu.Man ir viens precizējošs jautājums. Sakiet, lūdzu, jūsu pieteikumā bija... Pieteikumā bijaapstrīdēts, un arī lieta ir ierosināta par likuma piektā panta ceturtās daļas, visas ceturtās daļasatbilstību <strong>Satversmes</strong> konkrētajiem pantiem. Taču, cik es saprotu no jūsu runas, jūs vairāk runājātpar otro teikumu, tas ir, par apdrošināšanu, pensijas apdrošināšanu. Bet neapstrīdat pirmajā teikumārakstīto citu aprosināšanas veidu regulējumu. Bet vai tā varētu būt? Vai jūs apstrīdat visu?E. Ikvilds: Jā, mēs apstrīdam visu, kā ir pieteikumā, kopumā.G. Kūtris: Visu? Vai jūs apzināties, ja mēs gadījumā pieņemam ..., tad pirmā teikumaregulējums var pasliktināt arī maternitātes pabalstu, es atvainojos, jā, maternitātes, invaliditātes unpārējos jautājumus, jo regulējums tur atšķiras.E. Ikvilds: Mūsu pozīcija bija sākotnēji atgriezties pie tās stāvokļa, status qou, kas bija pirmsšī likuma pieņemšanas, un likumdevējam pašam pēc tam jānovērš tas brāķis, kas ir likumdevējapieņemts.G. Kūtris: Es vēršu vienkārši Saeimas uzmanību, ka šajā gadījumā Saeimas atbildes rakstāanalizēts pirmais teikums tādā formā nav, lai argumentētu, bet ja... Vērtēsim, vērtēsim visu kopumā.Paldies. Tiesnešiem jautājumi?U. Ķinis: Jūs minējāt to pēdējo, pašā pēdējā savas runas daļā, ka 2.1 %, kas nav saņēmušivajadzīgo pensijas apmēru. No kurienes jūs tādus secinājumus izdarījāt, jo no šeit tiem datiemredzams, kad darba ņēmēja, bet darba ņēmēji virs 50 gadiem šīs iemaksas nav veiktas. Vai tasnozīmē, uzreiz automātiski kas tas, ka viņi nav saņēmusi pensiju? Vai jums ir tādi dati?E. Ikvilds: Es atsaucos uz to valdības ziņojumu, kas ir pieejams.U. Ķinis: Bet vai valdības ziņojumā ir teikts, ka viņi nav saņēmuši pensiju? Viņiem irsamazināts pensijas apmērs?9
- Page 1 and 2: Latvijas Republikas Satversmes ties
- Page 3 and 4: viedokli, Sociālās apdrošināša
- Page 5 and 6: saņemt sociālās apdrošināšana
- Page 7: normu, tur nav neviena vārda minē
- Page 11 and 12: parādus, jo šim personām netika
- Page 13 and 14: Godātā tiesa, es sākšu ar Satve
- Page 15 and 16: nosakot tās darbības vispārējos
- Page 17 and 18: Pirms apstrīdēto normu piedāvā
- Page 19 and 20: nodrošinājumu. Likumdevējs apstr
- Page 21 and 22: G. Kusiņš: Nē. Godātā tiesa, e
- Page 23 and 24: iespējamo deficītu. Cik es saprot
- Page 25 and 26: G. Kusiņš: Nē, man, es domāju,
- Page 27 and 28: darba devēja to sociālo nodokli,
- Page 29 and 30: G. Kūtris: Man vien tāds nepatīk
- Page 31 and 32: gan Latvijas tautsaimniecībai kopu
- Page 33 and 34: Turklāt ir jāsaprot, ka ar apstr
- Page 35 and 36: Labklājības ministrijai uzdevumu.
- Page 37 and 38: iespējams ilgu laiku gaidīt. Pa t
- Page 39 and 40: valsts vecuma pensiju, un šis paau
- Page 41 and 42: pensionēšanās vecuma palielinā
- Page 43 and 44: mēnešos, no izmaksas noteiktās d
- Page 45 and 46: sekmēt to, lai nebūtu šī te ēn
- Page 47 and 48: Runājot par darbiniekiem un darba
- Page 49 and 50: situāciju, un pamazām to naudu ie
- Page 51 and 52: uzzināt par to, ka viņi nemaksā
- Page 53 and 54: tiek aprēķināts. Tā kā, ja es
- Page 55 and 56: tā? Tas ir viens no tiem nosacīju
- Page 57 and 58: B. Felsberga: Jā, pensija ir, sask
- Page 59 and 60:
G. Kūtris: Es saprotu, ka tas ir c
- Page 61 and 62:
B. Felsberga: Mēs pār…, mēs vi
- Page 63 and 64:
Komisija, izskatot pieteikumu un v
- Page 65 and 66:
G. Kūtris: Tad, tieši zinot jūsu
- Page 67 and 68:
uzrādīt darbiniekam, kādi nodok
- Page 69 and 70:
A. Barča: Jā, centīšos atbildē
- Page 71 and 72:
Otrais priekšlikums, ko Budžeta k
- Page 73 and 74:
mazāk strādāt. Bet Valsts ieņē
- Page 75 and 76:
G. Kūtris: Paldies, jums, Reira ku
- Page 77 and 78:
L. Zariņa: Ja pastāvētu šī fak
- Page 79 and 80:
tai skaitā, tiesiskuma princips, k
- Page 81 and 82:
G. Kusiņš: Un jūs varat minēt a
- Page 83 and 84:
G. Kūtris: … (nav skaņas) … u
- Page 85 and 86:
Vēl vēlētos norādīt, ka sociā
- Page 87 and 88:
G. Kūtris: No ekonomiskā viedokļ
- Page 89 and 90:
apzinās, ka par viņu netiek veikt
- Page 91 and 92:
ekonomiskiem tādiem likumiem jūs
- Page 93 and 94:
G. Kūtris: Vai jūs domājat, ka d
- Page 95 and 96:
ekonomiskā situācijā šī, šis
- Page 97 and 98:
G. Kusiņš: Godātā tiesa, es gri
- Page 99 and 100:
papildus nav jāprasa šos datus, v
- Page 101 and 102:
darba ņēmēju sociālās apdroši
- Page 103:
situācijas, tās nevar būt, prota