Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

nosakot tās darbības vispārējos principus. Tomēr Satversmes tiesa arī lietā 2009-88-01 norādīja, kaSatversmes 109. pants garantē tiesības uz stabilu un prognozējamu, kā arī efektīvu, taisnīgu unilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu.Turpinot šo pozīcijas izklāstu, es gribētu vērst tiesas uzmanību uz to, ka arī tiesa ir atzinusi, kavalsts ir tiesīga samazināt socnodrošinājuma apmēru. Jo vairāk, valsts finanšu resursi ir ļotiierobežoti, valstij ir rīcības brīvība mainīt pensijas saņemšanas nosacījumus, lai nodrošinātutaisnīgu sociapdrošināšanas sistēmu. Tas ir lietā 2009-43-01.Godātā tiesa, man kā Saeimas pārstāvim jāpauž uzskats, ka Saeima uzskata, kasocnodrošinājuma sistēma var saturēt arī stimulējošas un koriģējošas normas, kuru mērķis ir,varbūt, tāds politiski ekonomisks. Piemēram, stimulēt ilgāk palikt darba tirgū, vai pieļautpriekšlaicīgu pensionēšanos un tā tālāk. Sistēma var saturēt šādas politiskās izšķiršanās, kur valstsbauda pietiekami plašu rīcības brīvību.Godātā tiesa, atgriežoties pie situācijas 2010. gada beigās. Šo projektu Saeimā iesniedzaMinistru kabinets. Saeimas komisijas sēdē tas rūpīgi tika analizēts, tika analizēta arī Ministrukabineta sagatavotais pamatojums, tika uzaicinātas pieaicinātās personas. Cik es saprotu, lietā irmateriāli un ir pierādījumi, kā tas ir noticis.Kāds tad ir šo normu pieņemšanas mērķis? Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sociālāsapdrošināšanas jomā tiesiskais regulējums nosaka ciešu saikni starp veiktajām iemaksām unizmaksām. Un pensiju speciālā budžeta līdzekļus, galvenokārt, veido obligātās un brīvprātīgāsiemaksas pensiju apdrošināšanā. Turklāt būtiski ir izvairīties no deficīta veidošanās valsts pensijuspeciālajā budžetā. Tātad Satversmes tiesa 2005. gadā lietā 2005-08-01 uzsvēra, ka ir svarīgiizvairīties no deficīta veidošanās valsts pensiju speciālajā budžetā.Godātā tiesa, kāds tad bija stāvoklis 2010. gada beigās? 2010. gada beigās atbilstošiieņēmumu un izdevumu tendencēm sociālā budžeta finanšu rezerves bija samazinājušās līdzapmēram 400 miljoniem latu. Zinot, ka 2009. gada janvārī, tātad divus gadus atpakaļ janvārī,sociālajā budžetā bija uzkrāti vairāk nekā 950 miljoni, var viegli izdarīt secinājumus, ka uzkrājumsir samazinājies uz pusi. Un nepieciešami pasākumi, lai izvairītos no deficīta rašanās, vai vismazpārskatāmā nākotnē sabalansētu sociālo budžetu.Kādas bija prognozes, ko toreiz sniedza Ministru kabinets? Atbilstoši Ministru kabinetasniegtajai informācijai visu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izdevumu segšanai 2012. un2013. gadā jau bija plānots aizņēmums no Valsts kases. To, ka prognozes pamatā bija pareizas,apstiprina arī jaunākie Finanšu ministrijas dati, kas ir Saeimas rīcībā. Tātad atlikums uz 2011. gadaoktobri ir nedaudz virs 280 miljoniem latu. Savukārt 2012. – nākamajā gadā – jau ir jāaizņemas novalsts pamatbudžeta 14 miljonus. 2013. gadā ir jāaizņemas no pamatbudžeta apmēram 160miljonus, 2014. gadā – vismaz 77 miljonus. Ko no tā var secināt? Viss sociālā budžeta uzkrājums irizlietots jeb būs izlietots. Laikā, kad Latvija jau ir aizņēmusies ievērojamas summas un konsolidēbudžetu, ir paredzams vēl arī sociālā budžeta aizņēmums no pamatbudžeta trīs gadu laikā ar kopējosummu 252 miljoni latu. Tā ir nauda, kas būs jāatņem, acīmredzot, ja nekas netiks darīts, citāmvajadzībām.15