Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

normu, tur nav neviena vārda minēts, kā valsts cenšas cīnīties ar tā saucamo ēnu ekonomiku un kānodrošina lielākus budžeta ieņēmumus. Respektīvi, arī, tajā skaitā, palielina sociālā budžetaieņēmumus. Saeimas šā gada 14. jūlija vēstulē ir apgalvots, ka likumdevējam ir jāparedz noteiktsrisinājums arī gadījumiem, kad normu adresāti rīkojas negodprātīgi. Ja normatīvais regulējums tiktuveidots, vadoties tikai no prezumpcijas, ka visi tajā paredzētie pasākumi tiks godprātīgi un pilnāapmēra izpildīti... Augstākās tiesas Senāts atzina, ka demokrātiskā tiesiskā valstī vispār varētu būtatbalstāma prezumpcija, ka valsts iedzīvotāji godprātīgi izmantos tiem normatīvajos aktosparedzētās tiesības un arī godprātīgi pildīs tiem noteiktos pienākumus. Saeimas Saskaņas centrafrakcijas deputāti uzskata, ka likumdevējs tiesiskā un demokrātiskā valstī, izstrādājot normatīvoregulējumu, nevar vadīties pēc prezumpcijas, ka persona šīs tiesības izmantos ļaunprātīgi. Jalikumdevēja ieskatā šāda iespēja pastāv, tad viņa pienākumos ir veidot tādu kontroles mehānismu,lai varētu novērst šādus gadījumus.Izvērtējot apstrīdēto normu, likumprojekta anotācijā tika norādīta informācija, respektīvi, kalikumdevējs atzīst, ka valstī ir gadījumi, kad darba devēji nenomaksā obligātās iemaksas. Līdz ar tovalstī piespiedu mehānisms nav pietiekami efektīvs, un šādus gadījumus ir nepieciešams novērst.Apstrīdēto normu regulējuma rezultātā darba devēja neizpildīts pienākums tiek uzlikts darbaņēmējam. Gadījumos, kad personas nespēs pati veikt sociālās apdrošināšanas iemaksasmaksājumus, vecuma pensijas apmērs nebūs atbilstošs faktiski nostrādātajam periodam, un pastāvarī risks, ka sociālās apdrošināšana stāžs nebūs pietiekams pensijas piešķiršanai. Jāatzīst, ka tas varradīt būtisku sociālā nodrošinājuma vecuma gadījumā ierobežojumu. It īpaši tas var skart personasar zemiem ienākumiem, kurām nebūs līdzekļu sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai.Respektīvi, Saskaņas centra frakcijas deputāti uzskata, kad rodas absurda situācija.Likumdevējs, no vienas puses, atzīst, ka viņi nevar nodrošināt šī nodokļa iemaksāšanu. Personaipašai ir jāiemaksā darba devēja neiemaksātās iemaksas. Bet, ja cilvēks šobrīd piesakās pensijassaņemšanai un viņam tiek aprēķināta pensija, viņam vēl kaut kur papildus jāsmeļas līdzekļi, lai viņšvarētu sev likumīgo pensiju aprēķināt. Tas ir ne ekonomiski lietderīgi, ne arī likumā, ne arīlikumprojekta apspriešanas gaitā vispār izvērtēts, kur persona varētu smelties šādus ienākumus.Nenoliedzami, ka kāda personu grupa varētu arī nodrošināt kaut kādus papildus ieņēmumus,aizņēmumus, bet maz ticams, ka kredītiestādes šobrīd būtu ļoti vēlīgas, it īpaši, pensionāriem,kuriem, papildus ienākumu, izņemot pensijas, nebūtu.Bez tam jāatzīst – tajā lūgumā, ko es nosūtīju Satversmes tiesai, bija arī valdības 14. oktobrasēdē apstiprinātais Labklājības ministrijas ziņojums tieši par stāvokli šo obligāto sociāloapdrošināšanas iemaksu iekasēšanā. Un Labklājības ministrija, konkrēti ministri, kuri parakstīja šoziņojumu, atzina, ka faktiski, pat ja pie nosacījuma, ja persona tālāk tiesvedības gaitā,maksātnespējas gaitā spēs iekasēt šo darba devēja nenomaksāto sociālo iemaksu no atlīdzībasfonda, segtie izdevumi nespēs kompensēt to zaudējumu, kas personai būtu, ir radies, ja faktiski pēcdeklarētā Valsts ieņēmumu dienestā jau aprēķinātā sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra būtuviņam aprēķināta pensija.Saeimas 14. jūlija vēstulē pausts, ka nodokļa iekasēšana, iegūtās summas iztērēšana navvienīgais mērķis. Mūsdienu apstākļos no valsts tiek gaidīta atbildīga līdzdalība tautsaimniecības7