Tiesas sēdes stenogramma - Satversmes tiesa

Vēl vēlētos norādīt, ka sociālā apdrošināšana, personu līdzdalība pensiju sistēmā un šodienasskatāmais jautājums netiešā veidā ir arī asociējams ar darba likumdošanas prasībām. Katram darbadevējam un darba ņēmējam, uzsākot darba attiecības, ir pienākums slēgt darba līgumu LatvijasRepublikas likumdošanas ietvaros. Līgumā kā vienu no prasībām ir jānosaka darba samaksaslielums, kā arī tāds nosacījums, ka darba devējs uzņemas saistības darba ņēmēja vārdā katru mēnesiveikt attiecīgo nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķinu un nomaksu saskaņā arLatvijas Republikas likumdošanu. Kā arī darba devējam ir pienākums reizi gadā iesniegtpaziņojumu darba ņēmējam par tā aprēķinātajām un veiktajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa unvalsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ja darba līgums netiek slēgts vai minētāsprasības netiek iestrādātas darba līgumā, kā arī darba gaitu laikā darba devējs neveic šīs prasības,darbinieks ir tiesīgs griezties vai nu Valsts darba inspekcijā, vai Valsts ieņēmumu dienestā, vai citāstiesībsargājošās institūcijās ar sūdzību par šo nosacījumu neievērošanu. Ir jāatzīmē arī būtisks fakts,ka jaunās izmaiņas stājās spēkā no šī gada 1. janvāra. Šīs izmaiņas, par kurām es runāju. Unattiecīgi šī norma vairāk darbojās kā preventīvs mehānisms strādājošo iedzīvotāju iesaistīšanai unlīdzdalībai pensiju sistēmā no individuālisma viedokļa, ievērojot iepriekš aprakstītos pensijusistēmas solidaritātes un taisnīguma principus.Skatoties par šo trešo tiesisko un juridisko aspektu. Analizējot izskatāmo jautājumu saistībā ar109. panta atbilstību izmaiņām likumā „Par sociālo apdrošināšanu”. Pirmajā skatījumā varētupiekrist uzstādījumam, ka minētās izmaiņas ierobežo Satversmes 109. pantā paredzētās tiesības uzsociālo nodrošinājumu. Jo minētās izmaiņas izslēdz iespēju personai, ja tā faktiski nav veikusisociālās iemaksas, iegūt sociālās apdrošināšanas personas statusu, kā to paredz 5. pants, lai varētupretendēt uz jebkura veida pensijas saņemšanu noteiktā sociālā riska gadījumā Valsts sociālāsapdrošināšanas … Valsts pensiju likuma ietvaros.Taču, no otras puses skatoties, šīs izmaiņas ir pretrunā ar valsts … likuma 9. panta pirmo unotro … „1a” punktu, kas nosaka nepieciešamo stāžu valsts pensijas lieluma noteikšanai. Proti, tasnosaka, ka apdrošināšanas stāžā ir ieskaitāmi mēneši, kuros ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanasiemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam. Attiecīgi šis nosacījums neizslēdz iespējuuzkrāt apdrošināšanas stāžu, ja darba ņēmējs ir bijis reģistrēts darba attiecībās, taču darba devējsfaktiski nav veicis par viņu šīs iemaksas. Šo argumentu arī apstiprina šodien pieminētais šī likuma3. panta 1. punkts, kas paredz tiesības uz valsts pensijas saņemšanu tām dzīvojošām personām, kasbijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.Taču, apskatot šo jautājumu esošo normatīvo aktu ietvaros, kas regulē sociālo apdrošināšanuvalstī, ir jāņem vērā arī tādi Latvijas Republikas likumdošanas aspekti kā Valsts sociālo pabalstulikums, kurā 13. panta pirmais punkts nosaka, ka personai, kurai nav tiesības saņemt valsts pensiju,var tikt piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts jeb šī summa, par kuru, kā tika minēts, kāminimālā pensija, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir noteikta 45 latu apmērā.Tāpat arī saskaņā ar Valsts pensiju likuma pārejas noteikumu 34. panta nosacījumu līdz11. gada 31. decembrim ir noteikts, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks parvalsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un kuram tiek piemēroti noteikti multiplicējoši koeficentiatbilstoši personas reģistrētajam darba stāžam. Sekojoši, analizējot minimālo sociālo85