Taču, papildus arī pie solidaritātes principa gribētu atzīmēt šādu apstākli. Ka ar solidaritātesprincipu tiek izprasts arī valsts pārvaldes uzdevums ar normatīvo aktu palīdzību caur nodokļulikumdošanas mehānismiem iesaistīt iedzīvotājus sociālās apdrošināšanas, tai skaitā pensijusistēmā. Jo uz šodienu pastāv izstrādāta doktrīna, ekonomiskā doktrīna, kas paredz to, ka cilvēkaekonomiskā uzvedība ir veidota tādā veidā, ka cilvēkus brīvprātīgi ir sarežģīti iesaistīt sociālāsapdrošināšanas sistēmā bez likumdevēja atbalsta, bez likumdošanas normu atbalsta, ja. Tātad,diskutētais jautājums par to, vai, ja tagad dotu iespēju darba ņēmējiem pašiem veikt sociālāsapdrošināšanas iemaksas brīvprātīgi, atsakoties no pirmā un otrā pensiju līmeņa, tad šādsmehānisms diemžēl nedarbotos. Tas tad ir ekonomiski pētīts, un šāda doktrīna pastāv, pētot cilvēkaekonomisko uzvedību.Otrkārt, tātad, gribētu runāt par taisnīguma principu. Un taisnīguma princips paredz, kapensijas lielums un no tā izrietošais sociālais nodrošinājums ir tieši atbilstošs veikto obligātosociālās apdrošināšanas iemaksu lielumam un iemaksu veicēja darba stāžam. Neskatoties uz to, kavisas obligātās sociālās apdrošināšanas … Maksājumi visa darba stāža periodā tiek ieskaitīti kopējāvalsts speciālās sociālās apdrošināšanas budžetā, iemaksātie līdzekļi tiek reģistrēti, novirzīti unuzkrāti katra maksātāja individuālos pensiju maksājumu kontos. Ar šo tiek atzīmēta sociālāsapdrošināšanas sistēmas dalībnieku individuālā atbildība par līdzdalību sistēmā, izmantojotlikumdošanā noteiktās normas.Tad, otrkārt, par šo individuālisma aspektu. Kā iepriekš minēts, katram Latvijas iedzīvotājam,kuram ir tiesības iegūt sociālās apdrošināšanas personas statusu pastāvošās likumdošanas ietvaros,ir pienākums rūpēties un būt līdzatbildīgam par savu sociālo nodrošinājumu, lai izmantotu LatvijasRepublikas Satversmē paredzētās tiesības uz pilnvērtīgu sociālo nodrošinājumu. Proti, šo tiesīburealizācija tiek skatīta caur pensiju sistēmas solidaritātes un taisnīguma principiem, par kuriem esiepriekš biju minējis. Latvijā no 2001. gada ir ieviesta jauna reformēta trīs līmeņu pensiju sistēma,kas dod iespēju pilnā mērā katram iedzīvotājam rūpēties par savu sociālo nodrošinājumu unizmantot Satversmē paredzētās tiesības.Vienlaikus ir jāatzīmē, ka Latvijas pensiju sistēmā un to regulējošā likumdošanā ir arīiestrādāti pārejas noteikumi, kas tām personām, kurām jaunās pensiju sistēmas ietvaros ir bijušasierobežotas iespējas pilnā apmērā pašiem rūpēties par savu pensijas lielumu, ir iespējas ar valstsatbalstu kompensēt līdzdalību iepriekšējā pensiju sistēmā. Proti, eksistē, tātad, šīs te piemaksas pardarba stāžu līdz 96. gadam, kas šodien tika pieminētas. Papildus pensiju sākuma kapitāla aprēķinspar darba stāžu no 96. līdz 99. gadam. Attiecīgi var secināt, ka Latvijas iedzīvotāji līdzdalībaipensiju sistēmā tiek asociēti no individuālisma viedokļa.Tādi statistiskie rādītāji kā speciālā, valsts speciālā pensiju budžeta tekošais saldo un tākopējais lielums, vidējais pensiju lielums valstī nevar tikt izmantoti par pamatu saņemamās pensijaslieluma aprēķinā katrai individuāli sociāli apdrošinātajai personai. Šeit… Vēlreiz atgriežos pie šīs tepensiju sistēmas dalībnieka ekonomiskās uzvedības analīzes, ja valstij un likumdevējam irjānodrošina šis te mehānisms, lai katru iedzīvotāju jeb darba ņēmēju iesaistītu šajā sistēmā un viņšpiedalītos kā sociāli apdrošināta persona pensiju sistēmā, ja. Tātad šis brīvprātīguma principsattiecībā uz pirmo un otro līmeni diemžēl nespēj darboties sabiedrībā.84
Vēl vēlētos norādīt, ka sociālā apdrošināšana, personu līdzdalība pensiju sistēmā un šodienasskatāmais jautājums netiešā veidā ir arī asociējams ar darba likumdošanas prasībām. Katram darbadevējam un darba ņēmējam, uzsākot darba attiecības, ir pienākums slēgt darba līgumu LatvijasRepublikas likumdošanas ietvaros. Līgumā kā vienu no prasībām ir jānosaka darba samaksaslielums, kā arī tāds nosacījums, ka darba devējs uzņemas saistības darba ņēmēja vārdā katru mēnesiveikt attiecīgo nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķinu un nomaksu saskaņā arLatvijas Republikas likumdošanu. Kā arī darba devējam ir pienākums reizi gadā iesniegtpaziņojumu darba ņēmējam par tā aprēķinātajām un veiktajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa unvalsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ja darba līgums netiek slēgts vai minētāsprasības netiek iestrādātas darba līgumā, kā arī darba gaitu laikā darba devējs neveic šīs prasības,darbinieks ir tiesīgs griezties vai nu Valsts darba inspekcijā, vai Valsts ieņēmumu dienestā, vai citāstiesībsargājošās institūcijās ar sūdzību par šo nosacījumu neievērošanu. Ir jāatzīmē arī būtisks fakts,ka jaunās izmaiņas stājās spēkā no šī gada 1. janvāra. Šīs izmaiņas, par kurām es runāju. Unattiecīgi šī norma vairāk darbojās kā preventīvs mehānisms strādājošo iedzīvotāju iesaistīšanai unlīdzdalībai pensiju sistēmā no individuālisma viedokļa, ievērojot iepriekš aprakstītos pensijusistēmas solidaritātes un taisnīguma principus.Skatoties par šo trešo tiesisko un juridisko aspektu. Analizējot izskatāmo jautājumu saistībā ar109. panta atbilstību izmaiņām likumā „Par sociālo apdrošināšanu”. Pirmajā skatījumā varētupiekrist uzstādījumam, ka minētās izmaiņas ierobežo <strong>Satversmes</strong> 109. pantā paredzētās tiesības uzsociālo nodrošinājumu. Jo minētās izmaiņas izslēdz iespēju personai, ja tā faktiski nav veikusisociālās iemaksas, iegūt sociālās apdrošināšanas personas statusu, kā to paredz 5. pants, lai varētupretendēt uz jebkura veida pensijas saņemšanu noteiktā sociālā riska gadījumā Valsts sociālāsapdrošināšanas … Valsts pensiju likuma ietvaros.Taču, no otras puses skatoties, šīs izmaiņas ir pretrunā ar valsts … likuma 9. panta pirmo unotro … „1a” punktu, kas nosaka nepieciešamo stāžu valsts pensijas lieluma noteikšanai. Proti, tasnosaka, ka apdrošināšanas stāžā ir ieskaitāmi mēneši, kuros ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanasiemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam. Attiecīgi šis nosacījums neizslēdz iespējuuzkrāt apdrošināšanas stāžu, ja darba ņēmējs ir bijis reģistrēts darba attiecībās, taču darba devējsfaktiski nav veicis par viņu šīs iemaksas. Šo argumentu arī apstiprina šodien pieminētais šī likuma3. panta 1. punkts, kas paredz tiesības uz valsts pensijas saņemšanu tām dzīvojošām personām, kasbijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.Taču, apskatot šo jautājumu esošo normatīvo aktu ietvaros, kas regulē sociālo apdrošināšanuvalstī, ir jāņem vērā arī tādi Latvijas Republikas likumdošanas aspekti kā Valsts sociālo pabalstulikums, kurā 13. panta pirmais punkts nosaka, ka personai, kurai nav tiesības saņemt valsts pensiju,var tikt piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts jeb šī summa, par kuru, kā tika minēts, kāminimālā pensija, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir noteikta 45 latu apmērā.Tāpat arī saskaņā ar Valsts pensiju likuma pārejas noteikumu 34. panta nosacījumu līdz11. gada 31. decembrim ir noteikts, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks parvalsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un kuram tiek piemēroti noteikti multiplicējoši koeficentiatbilstoši personas reģistrētajam darba stāžam. Sekojoši, analizējot minimālo sociālo85
- Page 1 and 2:
Latvijas Republikas Satversmes ties
- Page 3 and 4:
viedokli, Sociālās apdrošināša
- Page 5 and 6:
saņemt sociālās apdrošināšana
- Page 7 and 8:
normu, tur nav neviena vārda minē
- Page 9 and 10:
neatbilst apstrīdētās tiesību n
- Page 11 and 12:
parādus, jo šim personām netika
- Page 13 and 14:
Godātā tiesa, es sākšu ar Satve
- Page 15 and 16:
nosakot tās darbības vispārējos
- Page 17 and 18:
Pirms apstrīdēto normu piedāvā
- Page 19 and 20:
nodrošinājumu. Likumdevējs apstr
- Page 21 and 22:
G. Kusiņš: Nē. Godātā tiesa, e
- Page 23 and 24:
iespējamo deficītu. Cik es saprot
- Page 25 and 26:
G. Kusiņš: Nē, man, es domāju,
- Page 27 and 28:
darba devēja to sociālo nodokli,
- Page 29 and 30:
G. Kūtris: Man vien tāds nepatīk
- Page 31 and 32:
gan Latvijas tautsaimniecībai kopu
- Page 33 and 34: Turklāt ir jāsaprot, ka ar apstr
- Page 35 and 36: Labklājības ministrijai uzdevumu.
- Page 37 and 38: iespējams ilgu laiku gaidīt. Pa t
- Page 39 and 40: valsts vecuma pensiju, un šis paau
- Page 41 and 42: pensionēšanās vecuma palielinā
- Page 43 and 44: mēnešos, no izmaksas noteiktās d
- Page 45 and 46: sekmēt to, lai nebūtu šī te ēn
- Page 47 and 48: Runājot par darbiniekiem un darba
- Page 49 and 50: situāciju, un pamazām to naudu ie
- Page 51 and 52: uzzināt par to, ka viņi nemaksā
- Page 53 and 54: tiek aprēķināts. Tā kā, ja es
- Page 55 and 56: tā? Tas ir viens no tiem nosacīju
- Page 57 and 58: B. Felsberga: Jā, pensija ir, sask
- Page 59 and 60: G. Kūtris: Es saprotu, ka tas ir c
- Page 61 and 62: B. Felsberga: Mēs pār…, mēs vi
- Page 63 and 64: Komisija, izskatot pieteikumu un v
- Page 65 and 66: G. Kūtris: Tad, tieši zinot jūsu
- Page 67 and 68: uzrādīt darbiniekam, kādi nodok
- Page 69 and 70: A. Barča: Jā, centīšos atbildē
- Page 71 and 72: Otrais priekšlikums, ko Budžeta k
- Page 73 and 74: mazāk strādāt. Bet Valsts ieņē
- Page 75 and 76: G. Kūtris: Paldies, jums, Reira ku
- Page 77 and 78: L. Zariņa: Ja pastāvētu šī fak
- Page 79 and 80: tai skaitā, tiesiskuma princips, k
- Page 81 and 82: G. Kusiņš: Un jūs varat minēt a
- Page 83: G. Kūtris: … (nav skaņas) … u
- Page 87 and 88: G. Kūtris: No ekonomiskā viedokļ
- Page 89 and 90: apzinās, ka par viņu netiek veikt
- Page 91 and 92: ekonomiskiem tādiem likumiem jūs
- Page 93 and 94: G. Kūtris: Vai jūs domājat, ka d
- Page 95 and 96: ekonomiskā situācijā šī, šis
- Page 97 and 98: G. Kusiņš: Godātā tiesa, es gri
- Page 99 and 100: papildus nav jāprasa šos datus, v
- Page 101 and 102: darba ņēmēju sociālās apdroši
- Page 103: situācijas, tās nevar būt, prota