Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAuzskatīts, ka kompaktas apdzīvotās vietas veidošanās Ķegumā nebūtu vēlama (20.-30.gados Latvijā ierobežota lielu rūpniecības objektu rašanās laukos un bieziapdzīvotu vietu veidošanās ap tiem); pēc tā, kā arī pēc 20.–30.gados izstrādātiemOgres un Lielvārdes izbūves projektiem netieši var spriest par to, ka pirmās Latvijasbrīvvalsts laikā rūpes par zināma līdzsvara saglabāšanu starp cilvēku un dabuDaugavas ielejā bijušas daudz lielākas nekā mūsdienās.Apdzīvoto vietu attīstības gaitu un veidolu ievērojami deformējusi padomjuperiodam raksturīgā industrializācija, kolektivizācija un daudzstāvu ēku būvniecība,kā rezultātā Ogre no kūrorta tikusi pārvērsta par rūpnieciski attīstītu rajona centru,Lielvārde, Ikšķile un Ķegums – par pilsētciematiem – kolhozu centriem.Kopš 1992.gada arī Lielvārde, Ikšķile un Ķegums ir pilsētas, taču toinfrastruktūra un labiekārtojuma līmenis pagaidām vēl stipri atpaliek no pilsētvideiatbilstošā, visvairāk tas attiecināms uz Ķegumu, kur pilsētas centrs dabā praktiskinav identificējams. Mūsdienās visu četru pilsētu, it sevišķi Ogres, attīstībāvērojamas iezīmes, kas liecina par zināmu izpratnes trūkumu pilsētplānošanā –gausi tiek apgūtas padomju periodā neefektīvi izmantotās vai novārtā pamestāsteritorijas, savukārt pašvaldības ir ļoti naskas uz vēl neskarto, padomju laikāapbūvei neparedzēto mežaino platību un ūdeņu krastu apgūšanu, nerēķinoties arsabiedrības interesēm un neapzinoties savas darbības sekas tālākā nākotnē.Tā kā pilsētas atrodas uz vienas no Rīgas aglomerācijas asīm, saistībā ardarba svārstmigrāciju un automobilizācijas līmeņa pieaugumu tām aktuālas kļūsttransporta radītās problēmas – pieaugošā satiksmes intensitāte veicina trokšņulīmeņa un gaisa piesārņojuma palielināšanos, pilsētas šķērsojošā automaģistrālerada pastiprinātus draudus gājēju drošībai. Ikšķilē gājēju pārvietošanās starp abāspusēs automaģistrālei esošajām pilsētas daļām tiek organizēta pa vairākiemtuneļiem un caurbrauktuvi, bet Ogres pilsētas robežās 6 km garumā ir tikai2 neapgaismoti tuneļi, un Lielvārdē un Ķegumā tādu nav vispār. Lai gan tiekplānota apvedceļa izbūve uz Z no pilsētām, kas esošo automaģistrāli daļējiatslogos, vieglā transporta dēļ satiksmes intensitāte tāpat turpinās pieaugt, tāpēcvienīgais risinājums ir jaunu tuneļu izbūve.AINAVAS KONCEPCIJAS SĀKOTNE LATVIJĀAnita ZARIŅALU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,e-pasts: anita.zarina@lu.lvLatvijas ģeogrāfijas vēsturē ainavpētījumus dabā pirmais ir sācis KamilsRamans un tādējādi gan izstrādājis un teorētiski pamatojis, gan iedzīvinājispraksē pirmo ainavas zinātniski ģeogrāfisko koncepciju. Lai tuvāk izprastušodienas ainavas uztveri Latvijā, ir aktualizējama tās priekšvēsture gan ikdienasvalodas, gan zinātniskā kontekstā.101