Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJANovērtējot skujkoku sējeņu mikorizāciju, secināts, ka “Lafloras” substrātākonteinerstādiem raksturīga augstāka mikorizācijas pakāpe <strong>un</strong> mikorizu vitalitāte,salīdzinot ar “Sedas” substrātu. Tātad substrāta bioloģiskās aktivitātes (celulozinoārdošās mikrofloras daudzums) novērtējums ļauj izvērtēt substrāta mikorizāsinfekcijas potenciālu.Turpmākajā darbā nepieciešams pārbaudīt dažādu mikorizas tipu ietekmiuz konteinerstādu morfoloģiskajiem rādītājiem, lai, izmainot substrātaagroķīmiskos parametrus, veicinātu attiecīgo mikorizas sēņu attīstībukonteinerstādu audzēšanai paredzētajā kūdras substrātā.FENOLOĢISKIE TRENDI LATVIJĀ 20.GADSIMTĀG<strong>un</strong>ta GRIŠULE, Zane MĀLIŅA<strong>LU</strong> Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultāte,e-pasts: gg<strong>un</strong>ta@one.lv , sg01051@lanet.lvFenoloģiskie novērojumi raksturo dabas parādību periodiskumu,savstarpējo sakarību <strong>un</strong> atkarību no apkārtējās vides apstākļiem, to ikgadējāsizmaiņas var būt globālo izmaiņu indikators, piemēram, britu fenologi irpierādījuši, ka pļavas auzene Festuca pratensis Lielbritānijā zied 13 dienas agrāknekā pirms desmit gadiem. Fenoloģiskajos dārzos veikto pētījumu analīze/1965.–2003.gads/ pierāda, ka augšanas periods Eiropā ir kļuvis par 9 dienāmgarāks: augšanas sezona sākas 7 dienas agrāk <strong>un</strong> beidzas 2 dienas vēlāk.Latvijā fenoloģiskie novērojumi uzsākti 19.gadsimta 30.gados (Puzē –1822.gadā, Lestenē <strong>un</strong> Lubānā – 1824.gadā). Sistemātiskus fenoloģiskosnovērojumus Latvijā veic kopš 1926.gada, kad sāka darboties <strong>Latvijas</strong>Universitātes asistenta E.Jansona organizētais brīvprātīgo korespondentu -fenologu tīkls.Balstoties uz datu kvantitāti, raksturotas 4 sugu fenoloģisko fāzu: parastāsievas Padus racemosa <strong>un</strong> āra bērza Betula pendula lapu plaukšanas sākuma,parastā pīlādža Sorbus aucuparia ziedēšanas, parastās (ziemas) liepas Tiliacordata lapu dzeltēšanas ilggadīgās mainības aspekti <strong>un</strong> svārstības Latvijā laikaperiodā no 1927. līdz 1935.gadam <strong>un</strong> no 1959. līdz 2002.gadam.Datu kopu analīzē lietoti šādi statistikas pamatlielumi: datu vidējie rādītāji: vidējais aritmētiskais, mediāna <strong>un</strong> modailggadīgajam periodam <strong>un</strong> pa desmitgadēm visai <strong>Latvijas</strong> teritorijai ; datu izkliede: minimālās <strong>un</strong> maksimālās vērtības <strong>un</strong> amplitūdailggadīgajam periodam <strong>un</strong> pa desmitgadēm.Darba ietvaros tika lietota viena faktora lineārā regresija <strong>un</strong>neparametriskais Mann–Kendela tests, kas piemērots datu kopu analīzē, kurasneatbilst normālajam sadalījumam, datu kopās ar iztrūkstošām vērtībām <strong>un</strong>anomālām variantēm, kas raksturīgs fenoloģisko novērojumu datu rindām.38
Change language