Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAKONTINENTĀLO UN TRANSFORMĒTU OKEĀNISKO GAISA MASUBIEŽUMS LATVIJĀ: ĢEOGRĀFISKĀS ATŠĶIRĪBASAnita DRAVENIECE<strong>Latvijas</strong> Universitāte, Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultāte,e-pasts: adis@lza.lv<strong>Latvijas</strong> teritorijas ģeogrāfiskā novietojuma <strong>un</strong> gareniskās konfigurācijasietekmē tās klimata okeāniskās iezīmes samazinās austrumu virzienā, turklāt uzvispārējā kontinentalitātes pieauguma fona vēl izpaužas arī Baltijas jūras ietekme,kura sniedzas vidēji 30-80 km attālumā no piekrastes. <strong>Latvijas</strong> klimata veidošanāliela nozīme ir gaisa masām, kuru vidējā atkārtojamība noteikta 11 gadu periodam(1990-2000), izmantojot sinoptiskās kartes <strong>un</strong> ikdienas aeroloģisko novērojumudatus Rīgā <strong>un</strong> Liepājā (līdz 1992.g.). Gaisa masas objektīvi noteiktas pēctemperatūras (T 850 ) <strong>un</strong> rasas p<strong>un</strong>kta 850 hPa jeb 1,5 km augstumā, to skaitāaprēķinot pseidopotenciālās temperatūras. Šie rādītāji labi raksturo troposfērasapakšējās daļas termisko - mitruma režīmu. Pētījuma rezultāti attiecināmi uz visu<strong>Latvijas</strong> teritoriju <strong>un</strong> pilnīgi neapšaubāmi uz rietumu <strong>un</strong> vidusdaļu, jo 30 gadulaikā (sākot no 1962.g.) Rīgā <strong>un</strong> Liepājā veikto T 850 novērojumu rindu korelācijasanalīze parāda ļoti ciešu lineāro sakarību (>0,9).Kontinentālās gaisa masas Latvijā ieplūst vidēji 58 dienas/gadā, turklāt toatkārtojamība ievērojami mainās gada gaitā, <strong>un</strong> atkarībā no gadalaika Latvijāieplūst dažādas izcelsmes kontinentālais gaiss. No septembra otrās puses līdzmartam lielāks ir kontinentālā subpolārā gaisa (cP) īpatsvars, bet aprīlī -septembrī Latvijā biežāk ieplūst sasilis subpolārs (cP s ) <strong>un</strong> vidusplatumu (cS)kontinentālais gaiss. Transformēts okeānisks gaiss pēc savas izcelsmes irpiederīgs okeāniskam gaisam, taču tas ir sausāks, jo, pārvietojoties virssauszemes, pakāpeniski zaudē mitrumu <strong>un</strong> tā termiskās īpašības mainās pozitīvāvai negatīvā virzienā atkarībā no gadalaika, <strong>un</strong> tālākas transformācijas rezultātātas pakāpeniski pārvēršas par kontinentālu gaisu ar tādām pašām īpašībām kā tādsgaiss, kurš būtu veidojies šādā cilmvietā. Tā kā gaisa masu transformācija notiekvienmēr, gaisa masai pārvietojoties pāri Latvijai tā arī mainās, taču izmaiņas ja<strong>un</strong>otiek lēni, jo visraksturīgākās trajektorijas, pa kādām okeānisks gaiss noAtlantijas okeāna nonāk Latvijā, ir no rietumiem, dienvidrietumiem vai arīziemeļrietumiem – no Norvēģu jūras, <strong>un</strong> lielākās izmaiņas notiek pirmajās 1-2 dienās, kad gaisa masa nonāk virs atšķirīgas pagulvirsas <strong>un</strong> citā ģeogrāfiskārajonā, bet turpmākajās dienās izmaiņas arvien samazinās.Pētījuma pamatā bija mēģinājums noskaidrot, vai, kādos apstākļos <strong>un</strong> cikbieži ir iespējams, ka virs <strong>Latvijas</strong> atrodas atšķirīgas gaisa masas, izņemot tādasdienas, kad dažādu gaisa masu ieplūšana saistīta ar atmosfēras frontupārvietošanos. Ar šādu mērķi tika izvērtētas diennakts gaisa temperatūru (2 m)atšķirības <strong>Latvijas</strong> teritorijā visiem mēnešiem (1990-2000), <strong>un</strong> teritoriāli lielāko30
Change language