Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAStraume J., 1979(a). Latgaļskaja vozvišennostj. Ģeoloģičeskoje strojenije i poleznyje iskopajemyjeLatvii. –Rīga, Zinātne, s. 367.Zelčs V., Dzelzītis J., 2003. Glaciotectonic Map of Latvia. Paper No. 24-12. Sesion No. 24. T10.Glaciogeological and geomorphological evidence of ancient ice streams and outlet glaciers. In:Shaping the Earth: A Quaternary Perspective. The XVI INQUA Congress Programs withAbstracts. Reno, Nevada, July 23 - 30, 2003.Zelčs V., Markots A., Dzelzītis J., 2003. Map of Late Weichselian directional ice-flow features ofLatvia. Paper No. 24-12. Sesion No. 24. T10. Glaciogeological and geomorphological evidence ofancient ice streams and outlet glaciers. In: Shaping the Earth: A Quaternary Perspective. The XVIINQUA Congress Programs with Abstracts. Reno, Nevada, July 23 - 30, 2003.http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/MK/264.htm - skatīts 16.12.2004PELĒKO MĀLU VEIDOŠANĀS APSTĀKĻI AGRAJĀPIELEDĀJA BASEINU ATTĪSTĪBAS LAIKĀVIDUSLATVIJAS UN AUSTRUMLATVIJAS ZEMIENĒSVilnis STELLELU Ģeoloģijas institūtsGlaciolimnisko nogulumu kompleksa zemienēs virs morēnas kopā armālainajiem nogulumiem divas apakšējās māla lentes – lielākā vai mazākādaudzumā – satur rupjgraudainu iežu materiālu – cieto iežu olīšus, morēnasgabalus, granti, kā arī ūdenī maz apstrādātas pelēku mālu atliekas 0,5-3,0, retāk –5,0 cm apmērā. Viduslatvijas zemienē mālu atliekas atrastas Ozolnieku un Spartakakarjeros Iecavas krastā, Progresa un Sarkanā māla karjeros Lielupes labajā krastā,pie Bemberiem u.c. Analogi māli līdzīgos saguluma apstākļos atrasti Zilānu karjerāpie Krustpils un pie Praulienas Madonas rajonā. Divos tuvu veiktos urbumos pieZilāniem glaicolimniskajos nogulumos 8,2 un 9,0 m dziļumā, iespējams, atrastapelēko mālu primāra iegula 0,55 m biezumā. Pilnīgāks priekšstats par pelēkajiemmāliem tika iegūts meliorācijas grāvja atsegumā pie Līvbērzes. Iegulai irkupolveida forma, kuras augstums sasniedz apmēram 1,20 m, garumā pārsniedzot5,0 m. Pelēko mālu kupolu apliec un pārsedz slokšņu māli, virs kuriem guļsmalkgraudainas Baltijas ledus ezera smiltis.Jāuzsver, ka pelēkie māli nekur nav atrasti morēnā, tātad tos naviznīcinājis ledājs, bet gan spēcīga ledāja kušanas ūdeņu transgresija, kuruizraisījis krass vidējās temperatūras kāpums, iezīmējot pāreju uz leduslaikmetabeigu posma siltāko daļu. Šajā laikā sākās plašu pieledāja baseinu veidošanāszemienēs, kur sedimentējās sarkanbrūnie slokšņu māli, kas nomainīja pelēkosmālus. Tomēr neskaidrs paliek jautājums par pelēko mālu izcelsmi unpaleoģeogrāfiskajiem apstākļiem šajā laikā. Māli uzkrājās slēgtās ezera tipaūdenskrātuvēs mierīgos apstākļos, bet tiem nav raksturīgo pieledāja baseinuiezīmju. Nogulumu krāsa pamatā ir iezilgani pelēka (Jelgavas tuvumā) vai vājiiebrūni pelēka (Zilānos). Materiāls atbilst mālainiem aleirītiem vai aleirītiskiemmāliem ar neskaidru kārtojumu vai bez tā. Māla un aleirīta daļiņu pienesums154