Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJA80 m biezu slāņkopu. Slāņkopas apakšējā daļā ir raksturīgs aleirītiskais unsmilšainais materiāls, bet tās 50 m biezo augšējo daļu veido oļi, grants, kā arīsmilts-grants nogulumi. Teritorijā ir izsekojamas divi pēdējā apledojuma morēnasslāņi (Meirons, 1972). Apakšējais no tiem atrodas zem glaciofluviālajiemnogulumiem un, visticamāk, ir nogulsnēts Vislas apledojuma agrajā vai vidējāposmā. Iespējams, ka šī apakšējā morēna veido asimetriskas diapīrkrokas, kasatsedzas Lejaslabiņu karjerā A sienā 20 m dziļumā. Augšējā morēna iruzkrājusies Vislas apledojuma vēlajā posmā. Tā ir dažāda biezuma un izsekojamaar pārtraukumiem. Pie tam augšējai morēnai raksturīga komplicēta struktūra, konosaka gan tās faciālā dažādība, gan arī tās līdzdalība zvīņveida uzbīdījumu undažāda tipa kroku uzbūvē. Subkvartāra virsas pazeminājumos un ielejveidaiegrauzumos konstatēti arī vecāki pleistocēna nogulumi.Aizvadītā gada pavasarī un vasarā pirmoreiz tika veikti Aklāciema masīvaledāja reljefa mezoformu detāli iekšējās uzbūves pētījumi Lejaslabiņu grantskarjerā, kas atrodas 5 km DA no Talsiem, 2 km A no Kamparkalna un ir viens nolielākajiem Latvijā. Karjers paver iespēju veikt gandrīz 40 m biezas ledāja kušanasūdeņu nogulumu slāņkopas augšējās daļas un morēnas saguluma apstākļu unstruktūrelementu izpēti. Tika izdarīti ap 200 plaknisko struktūrelementu un1300 morēnas un glaciofluviālo nogulumu makrolinearitātes mērījumi.Visa karjerā atsegtā pleistocēna nogulumu slāņkopas daļa ir glaciotektoniskideformēta. Glaciofluviālie nogulumi aptver šādas litofācijas: (1) oļi; (2) oļi ar smiltsun/vai grants matrici; (3) grants; (4) smilts; (5) diamiktons, kas radies oļiempostsedimentāri iegrimstot vai arī tos iespiežot aleirītiskajā materiālā sekojošoglaciotektonisko deformāciju gaitā. Sākotnēji glaciofluviālie nogulumi iruzkrājušies proglaciāli kā sandru nogulumi. Ledāja malai tuvojoties, sandrunogulumu uzkrāšanos un pieledāja megabloku (skibas) deformāciju struktūruveidošanos pakāpeniski nomainīja izkusuma, gravitācijas plūsmas, sablīvējuma undeformācijas morēnas nogulsnēšana. Tomēr, kā rāda deformācijas struktūru analīze,Aklāciema paugurmasīvam raksturīgā ledāja reljefa vidējformu topogrāfija irradusies zemledāja glaciotektonisko deformāciju rezultātā, kuru laikā agrāknoguldītā zemledāja gultnes materiāla bloku pārvietošana notikusi ZZR-DDAvirzienā. Šajā procesā ledāja gultnē radās ZA un DR virzienā vērsti lokālspriegumi,kas noteica lineāru antiklinālu diapīrkroku un tām atbilstošo zemledāja radiālā tipareljefa formu attīstību. Vietās, kur ledāja gultnes slīpuma izmaiņu dēļ veidojāsvienpusējās orientētās spiedes apstākļi, notika zemledāja gultnes radiālās reljefaformu transformācija marģināla tipa veidojumos. Jāuzsver, ka aprakstītoglaciotektonisko deformāciju struktūru un zemledāja reljefa formu veidošanāsprocesu pavadīja ledāja nogulumu sākotnējā biezuma izmaiņas.163