Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAPedagoģiskais process skolā ir mērķtiecīgi organizēts process, lai paātrinātuskolēna pieredzes bagātināšanos un, balstoties uz viņa individuālajām īpašībām,sekmētu personības attīstību kopumā. Šim mērķim ir pakļauta mācību un cita veidadarbība. 20.gadsimtā tendences pedagoģiskajā procesā sāka mainīties. Līdzgadsimta vidum dominēja jautājumi “Kā labāk mācīt?”, “Kādas metodesizraudzīties?”. Gadsimta pēdējā trešdaļā akcents pārvietojās uz jautājumu “Kasskolotājam un skolēnam darāms un ko viņi dara klasē?”. Pēdējos divdesmit piecosgados uzmanība pārvietojas uz skolēnu domāšanas veidu, zināšanu un prasmjupašvērtējumu, pedagoģiski pamatotu izvēli, uz skolotāja prasmi rosināt skolēnumācīties un daudzpusīgi sevi attīstīt (Žogla I., 2001.).1.tēze. Pirmās ģeogrāfijas priekšmeta iezīmes vērojamas klosteru skolās,kur tiek veidota prāta, jūtu, gribas nedalāmība. Klosteru skolās zem vārda“ģeometrija” vairāk māca ģeogrāfiju. To mācot, visvairāk uzmanību pievēršzemes apdzīvotājiem – cilvēkiem, dzīvniekiem. Pilsētas skolās un garīgajāsskolās 3.nodaļā (klasē) mācīja ģeogrāfiju, vēsturi, dabasmācību. 13.gs.ģeogrāfijas mācīšanu veicina Hanzas savienības izveidošanās. Ģeogrāfijaspētījumu attīstībā jaunā līmenī liela loma ir universitātes izveidošanai Parīzē,Oksfordā, Romā, Kembridžā 13.gadsimtā.Ģeogrāfijas izzināšanā liela nozīme bija 15.gs. lielajiem ģeogrāfiskajiematklājumiem, kuru ietekmē veidojās zināšanas par Ameriku, Āfriku un Āziju,17.gadsimtā - arī par Austrāliju un vēlāk - Antarktīdu.Francijā 17.gadsimtā ierosina ģeogrāfiju ierindot pirmmācības priekšmetusarakstā. Apgaismības laikmetā (Dž.Loks, Ž.Ž.Ruso) ģeogrāfiju pieskaita piereāliem priekšmetiem un pētnieciskā darbība saistīta ar sajūtu. Ž.Ž.Ruso ģeogrāfijuuzskata par pirmām derīgām zināšanām: “Jāmācās patstāvīgi, tāpēc, ka ar patstāvīgiiemācīto iegūstam skaidrākus jēdzienus nekā ar citu paskaidroto“ (Ruso Ž.Ž.,1925., 34.lpp.). Šīs atziņas ir pamats skolēnu patstāvīgās darbības attīstībai arpētnieciska rakstura uzdevumu risināšanu. Nozīmīga ir atziņa, ka ģeogrāfijaspētījumi jāsāk ar dzimtās mājas apkārtni, pēc tam jāapraksta pilsēta, jāzīmē unjāiepazīstas ar karti : ”Kad rokas daudz strādā, iedoma atpūšas, kad miesa nogurusi,sirds mierīga.” (Ruso Ž.Ž., 1939.). Pētījums ir atbildes meklēšana ar citu teorijupalīdzību, jaunu zināšanu radīšana, tāpēc nozīmīgi ir sākt ar tuvāko apkārtni, ņemotvērā iepriekš izteiktās domas. Šīs atziņas ir nozīmīgas tā laika apmācību sistēmā unsavu nozīmi pētnieciskās darbības attīstībā nav zaudējušas vēl šodien.Liels pavērsiens ģeogrāfijas mācību metodes attīstībā ir J.Komenska(1592-1670) uzskatu ietekme uz visu mācību procesu: mācīt par to, ka zeme irapaļa, par jūrām un okeāniem, par zemes daļām, Eiropas valstīm, pilsētām,kalniem, upēm. Pētnieciskā darbā izmanto ožu, redzi, dzirdi, tausti. Lielu nozīmiJ. Komenskis piešķir praktiskajam darbam: “Pār dabu valda tas, kas zina tāslikumus, kas iegūti rūpīgu dabas un dzīves parādību novērojumu ceļā”(Komenskis J., 1939., 59.lpp.).49