Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAPADOMJU KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANA UNIZMANTOŠANA TŪRISMĀ LATVIJĀIlgvars ĀBOLSVidzemes augstskola, e-pasts: ilgvars.abols@va.lvPēc PTO prognozēm, nākotnē pieaugs pieprasījums pēc kultūras tūrismaproduktiem. Galvenie šo produktu grupas pircēji ir trešās paaudzes pārstāvji, kuruskaits Eiropā strauji pieaug. Pēc <strong>Latvijas</strong> iestāšanās Eiropas Savienībā arvienpalielināsies tūristu skaits no šīm valstīm, tāpēc būtiski valstiskā līmenī ir domāt,kādus atšķirīgus kultūras tūrisma produktus Latvija var piedāvāt. No ES valstīmpadomju perioda iezīmes salīdzinoši maz sastopamas Polijā, Čehijā <strong>un</strong> citāsAustrumeiropas valstīs. Nesalīdzināmi bagātāks šis mantojums ir Baltijas valstīs.Rietumeiropas tūristiem par šo periodu Latvijā ir lielāka interese nekā par citiemvēsturiskiem periodiem. Padomju periodu nevar izslēgt no <strong>Latvijas</strong>kultūrvēsturiskā mantojuma, kas daudzviet vēl saglabājies kultūrainavā, betlēnām <strong>un</strong> neatgriezeniski sāk aiziet nebūtībā. Vēl daudzviet var atrast, bet arī toskaits samazinās, sadzīves priekšmetus, mēbeles <strong>un</strong> citas lietas, kas raksturīgaspiecdesmitajiem, sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem <strong>un</strong> astoņdesmitajiem gadiem.Tas ir periods, ko nevar izgriezt kā nebijušu, <strong>un</strong> tā vispusīgai atspoguļošanainepietiek ar Okupācijas muzeju.Norobežojoties no politiskiem loz<strong>un</strong>giem, Latvijā ir jāsāk valstiskaprogramma padomju perioda kultūras mantojuma (nevis ideoloģijas)saglabāšanai. To varētu balstīt uz divām darbībām: Pirmkārt, visā <strong>Latvijas</strong> teritorijā jāapzina šī perioda interesantākie <strong>un</strong>raksturīgākie arhitektūras veidojumi <strong>un</strong> jāpiešķir tiem valstsaizsargājamo kultūras pieminekļa statuss, kas aizsargātu tos nopārbūves <strong>un</strong> rekonstrukcijas; Otrkārt, jāveido <strong>Latvijas</strong> Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja padomjuperioda filiāle. Filiāles izveides ideja saskan gan ar arhitekta K<strong>un</strong>dziņa1932. gadā definēto muzeja misiju: "Brīvdabas muzejs grib sakopotmūsu tautas kultūras darinājumus tādā sakarībā, kādā tie radušies <strong>un</strong>lietoti pagājušajos laikos - kopainās uzglabāt sendienu dzīves redzamosaturu, kas ietverts celtnēs, viņu apkārtnē <strong>un</strong> sakārtojumā, telpu iekšējāizveidojumā, iedzīves <strong>un</strong> darba piederumos." (<strong>Latvijas</strong> Etnogrāfiskaisbrīvdabas muzejs 2004., ER), gan ar to, kā šāda veida muzeji attīstāscitur pasaulē, piemēram, „Norsk Folkmuseum” Oslo vai Maihaugenabrīvdabas muzejs Lillehammerā, kur izveidotas divdesmitā gadsimtaekspozīcijas.Filiāli labāk būtu veidot ārpus Rīgas, vietās, kuras radušās padomjuperiodā. Vidzemē piemērotas vietas ir Sedas pilsēta vai Zilākalna pagasta centrsZilaiskalns, bet tā var atrasties arī cituviet Latvijā.14
Change language