Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJALEDĀJA RELJEFA FORMU MORFOLOĢIJA, UZBŪVE UNVEIDOŠANĀS ZIEMEĻKURSAS AUGSTIENES AKLĀCIEMA MASĪVĀVitālijs ZELČS, Ivars STRAUTNIEKS, Aivars MARKOTS, Jānis DZELZĪTIS, IneseCELMA, Indra OŠUROKA, Diāna PAIKŪNE, Anita PLŪCE, Aiga STATKUS, IlzeVEINBERGA<strong>Latvijas</strong> Universitāte, Ģeogrāfijas <strong>un</strong> zemes zinātņu fakultāte,e-pasts: Vitalijs.Zelchs@lu.lvAklāciema paugurmasīvs veido Ziemeļkursas augstienes Vanemaspauguraines hipsometriski augstāko daļu. Paugurmasīva garums ZZR-DDA virzienā ir 16 km, bet tā platums mainās no 4 km ZZR galā līdz 8 km DDA.Tas atrodas 120-174 m vjl. Paugurmasīva nogāžu relatīvais augstums sasniedz 30-60 m, bet augstākās virsotnes paceļas 70-120 m virs pieguļošajiempazeminājumiem <strong>un</strong> zemieņu līdzenumu apvidiem. Augstākajā daļā paugurmasīvavirsa galvenokārt ir viļņota, ko rada iegarenu, ZR-DA virzienā orientēti pauguru <strong>un</strong>lineāru ieplaku mija. Vietām sastopami pauguri ar kupolveida virsotnēm <strong>un</strong>ieapaļas, līdz 15 m dziļas ieplakas. Atsevišķu pauguru relatīvais augstums sasniedz35-40 m. Dziļākās ieplakas aizņem ezeri. Paugurmasīva ziemeļdaļā atrodas arīvairāki iegareni subglaciālo iegultņu ezeri, kuru izvietojums sakrīt ar ielejveidaformu izplatību subkvartāra (pamatiežu) virsā.Ņemot vērā ledāja reljefa formu sistēmu sakārtojumu trijstūra veidā,Aklāciema paugurmasīvs tiek klasificēts kā stūra masīvs, kas atdalījis Ventas(Usmas) ledāja lobu no Viduslatvijas (Zemgales) loba (Veinbergs, 1968;Meirons, 1972; Straume, 1979; Āboltiņš, 1989). Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tasveidojies, aktīvā ledāja malas zonā uzkrājoties morēnas, tekošo <strong>un</strong> stāvošo ledājakušanas ūdeņu nogulumiem, kas bieži deformēti ledāja spiediena ietekmē.Paugurmasīvs atrodas uz pamatiežu virsas lokāla pacēluma, kura augstumsmainās no 50 līdz 88 m v.j.l. Pacēlumam ir samērā stāva ZZA nogāze (Juškevičsu.c., 1999). Pamatiežu lokālo pacēlumu saposmo virkne ielejveida formu. Dziļākāno tām sasniedz 76 m z.j.l. Litoloģisko robežu pamatiežu virsmā starppaugurmasīva Z daļā (Kamparkalna <strong>un</strong> Lejaslabiņu apkārtnē) izplatītajiemaugšdevona terigēnajiem <strong>un</strong> D <strong>un</strong> DA daļā raksturīgajiem karbonātiežiem <strong>un</strong>sulfātiežiem iezīmē denudācijas kāple. Pamatiežus klāj 60-80 m biezi pleistocēnanogulumi, kuru biezums ledāja reljefa augstākajās vietās var sasniegt pat 100-110 m. Visbiezākā pleistocēna nogulumu sega ir konstatēta Z no pamatiežu lokālāpacēluma augstākās daļas. Pēc Z.Meirona (1972) datiem paugurmasīvs sastāvgalvenokārt no glaciofluviāliem starpmorēnu nogulumiem, kuru vecums ir56055 TSL gadu (Meirons <strong>un</strong> Juškevičs, 1984). Atkārtoti smilts materiāladatējumi no diviem 18 <strong>un</strong> 20 m dziļumā ieguļošiem postsedimentāri deformētiemslāņiem Lejaslabiņu karjerā ir diskutabli, jo uzrāda, ka smilts graudi tikuši apbērtipirms 42±3 <strong>un</strong> 85±5 tūkst. OSL gadiem (pers. korespondence ar J.Piotrowski).Kopumā pleistocēna griezumā dominē glaciofluviālie nogulumi, kas veido līdz162
Change language