Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAka novērotas ūdeņu sastāva un līmeņa maiņas laikā un telpā, bet tās nav analizētaskopumā, apskatot pazemes un virszemes ūdeņus kā vienotu sistēmu.Apstrādājot un izanalizējot dažādos laikos veiktos sērūdeņu pētījumus,Ķemeru hidrometeoroloģiskās stacijas novērojumus Lielajā Ķemeru tīrelī (1946.-1995.) un Kūrortu pārvaldes novērojumu urbumu datus (1971.-1996.), varēsizveidot datormodeli, kurš ļaus spriest par pazemes ūdeņu līmeņiem un ķīmiskosastāvu: netraucēta režīma apstākļos (pirms intensīvas sērūdeņu ieguves), intensīvas sērūdeņu ekspluatācijas apstākļos, sērūdeņu ierobežotas ekspluatācijas apstākļos beidzamajos 10 gados.2004.gada rudenī veiktie lauku pētījumi (sērūdeņraža un sulfātukoncentrāciju analītiska noteikšana, līmeņu mērījumi) ļaus kalibrēt datormodeli,kas nodrošinās tā adekvātu darbību.Pētījuma rezultātā varēs prognozēt, cik lielā mērā agrākās un nākotnēparedzamās gruntsūdeņu līmeņu maiņas, kuras izraisījuši dažādi faktori:meliorācija, ezeru līmeņu maiņa, pazemes ūdeņu ieguve, ietekmē Salaspilshorizonta pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu – galvenokārt sērūdeņraža saturu ūdeņos.Izveidojot hidroģeoloģisko modeli, būs iespējams noskaidrot, kas un ciklielā mērā nosaka Augšdevona Salaspils ūdens horizontā esošu ūdeņu ķīmiskāsastāva un līmeņa izmaiņas un izpētīt pazemes ūdeņu līmeņu un ķīmiskā sastāvaizmaiņu saistību. Izmantojot izveidoto modeli, varēs noteikt, kurās teritorijāsgruntsūdens līmeņa maiņa visbūtiskāk ietekmēs Salaspils ūdens horizontu un tajānotiekošos sērūdeņraža veidošanās procesus.LEDĀJA RELJEFA TOPOGRĀFIJA, UZBŪVE UNGLACIOTEKTONISKĀS STRUKTŪRAS PĀREJAS JOSLĀ NOAUSTRUMKURSAS AUGSTIENES UZ PIEVENTAS LĪDZENUMUAivars MARKOTS, Ojārs ĀBOLTIŅŠ, Ivars STRAUTNIEKS, Vitālijs ZELČS,Martins DENISOVS, Linda MANGALE, Anita PLŪCE, Lāsma SIETINSONE,Aiga STATKUSLatvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,e-pasts: Aivars.Markots@lu.lvLedāja reljefa topogrāfija un uzbūves īpatnības pārejas joslā noAustrumkursas augstienes uz Pieventas līdzenumu tika pētītas Braņķu karjerā, kasir viens no lielākajiem šajā teritorijā. Šie pētījumi papildina līdzšinējās zināšanas(Strautnieks, 1998; Zelčs, 1993) par ledāja reljefa topogrāfijas un glaciotektoniskostruktūru kopsakarībām Vārmes–Zirņu Degēra rievoto morēnu laukā. Braņķukarjers atrodas Austrumkursas zemienes rietumos, Vārmes nolaidenuma dieviddaļā,Cieceres kreisajā pamatkrastā. Nolaidenuma lēzeni viļņoto virsmu rada gandrīzmeridionālā virzienā stiepti vaļņi, kura relatīvais augstums mainās no 8 līdz 15 m,133
LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAplatums ir 500-750 m un garums – 4-6 km. Šo vaļņu virsu sarežģī zemu un šaurušķērsenisku grēdu sakopojumi. Ap 15 km R no Braņķu karjera Ventas ielejasvirzienā abas reljefa formu sistēmas pakāpeniski izzūd zem Ventas sprostezeranogulumiem, kuri uzkrājušies vēlāk - leduslaikmeta beigu posmā.Teritorijā pamatiežu virsa atrodas 60-70 m v.j.l., un to veido augšdevonaKetleru svītas pelēks ar spilgti sarkaniem ielāsmojumiem un sarkanbrūnsdolomīts, aleirolīts un māls, ko uz ziemeļiem no Cieceres ielejas nomaina Žagaressvītas zilganpelēks smilšakmens, aleirolīts un māls. Pirmskvartāra iežus pārsedzpleistocēna nogulumi, kuru biezums caurmērā ir 10 m (Juškevičs u.c., 1997).Taču, kā liecina izstrādāto karjeru dziļums, pozitīvajās reljefa formās ledājanogulumu kopējais biezums parasti svārstās no 12 līdz 25 m. Iespējams, kadaudzviet subkvartārā virsa ir fiksēta uz pirmskvartāra iežu atrauteņiem un toveidotajām glaciotektoniskajām struktūrām.Kopumā Vārmes–Zirņu Degēra rievoto morēnu lauks veido ap 40 km garuun 5-10 km platu Z-D virzienā stieptu joslu (Strautnieks, 1998). Tā aptverapmēram 1500 rievoto morēnu grēdas, kas grupējas subparalēlās sērijās arnelieliem pārtraukumiem. Šīs sērijas ir diezgan nevienmērīgi izkliedētas un veidoD virzienā nedaudz izliektus lokus, kas ķīļveidīgi satuvinās uz Vārmesnolaidenuma nogāzes.Starpgrēdu pazeminājumi ievērojami pārsniedz grēdu platumu. Attālumsstarp grēdu korēm svārstās no 120-400 m līdz 1000 m. Atsevišķu grēdu garumsmainās no 150-300 m līdz 600-1200 m, platums - no dažiem desmitiem metrulīdz pat 300 m, bet dominējošais relatīvais augstums ir 2-8 m. Tas liek domāt, kaVentas ledāja mēles atkāpšanās ātrums nepārsniedza 300 m gadā.Branķu smilts karjerā atsedzas abu krustojošos sistēmu vaļņu kores daļasuzbūve. Vaļņu kore ir veidota no stipri deformētiem pamatiežu atrauteņiem,dezintegrētas un izlocītas daudzkrāsainas lokālās morēnas un dažādu citu morēnasfāciju un glacioakvālo, galvenokārt glaciofluviālo, nogulumu starpkārtām. Lielākādaļa pamatiežu atrauteņu un ievilkuma struktūru sastāv no Žagares svītaszaļganpelēka vai zilganpelēka smilšakmens, aleirolīta un māla. To iespējamaispārvietojuma attālums nepārsniedz 0,8-2,6 km. Dominē izteiktas zvīņveidauzbīdījumu glaciotektoniskās struktūras un nošķēluma tipa pārvietojumi, kā arīdažāda izmēra un morfoloģiskā paveida krokas. Lineāro injektīvo kroku šarnīri iraptuveni paralēli meridionālā virzienā stieptā vaļņa garenasij. Uzbīdījuma struktūruveidošanās gaitā stresa virziens R sienā ir mainījies no RDR uz ZR. Kopumā oļugarenisko asu orientācija pārsvarā ir paralēla injektīvo kroku šarnīriem unperpendikulāra uzbīdījuma virzienam. Karjera ziemeļu sienā slāņu krituma azimutssvārstās plašā sektorā no RDR līdz AZA, kas atspoguļo spriegumu lauka izmaiņasmeridionāli stieptā vaļņa proksimālajā daļā.Iegūtie rezultāti ļauj izvirzīt šādu nogulumu uzkrāšanās un deformācijusecību: (1) dažādu fāciju ledājkušanas ūdeņu nogulumu nogulsnēšana un diamiktauzkrāšanās ledāja malas zonā un šo nogulumu agrīnā deformācija; (2) morēnas134
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4:
UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6:
LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 138 and 139: Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 164 and 165: LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 182 and 183:
LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 219:
LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...