Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJASituācija <strong>Latvijas</strong> apdzīvojumā mainās 1935.gadā, kad lauku teritorijāizdala 145 kompaktas lauku apdzīvotās vietas - ciemus. Ciemi kļuva par 225 960disperso lauku apdzīvoto vietu atbalsta centriem, kas jau 1935.gadā uzņēmās daļ<strong>un</strong>o pilsētu f<strong>un</strong>kcijām. Šie 145 ciemi ilgā vēsturiskā attīstībā bija veidojušies parcentrtieces centriem, kļūstot par lauku apdzīvojuma vadošām kompaktāmapdzīvotām vietām. Centrālo vietu - ciemu telpisko proporciju raksturo tas, kā tieizvietojās: Vidzemē 53, Latgalē 53, Zemgalē 22, Kurzemē 17. Pēc iedzīvotājuskaita 145 ciemi dalījās: 20 mazi , 95 vidēji, 22 lieli, 5 ļoti lieli ciemi. No1935.gada centrālām lauku apdzīvotām vietām ciemiem 2005.gadā:- 16 iekļauti kādā no 77 <strong>Latvijas</strong> pilsētām,- 14 ciemi ieguvuši pilsētas statusu,- 109 ciemi turpina f<strong>un</strong>kcionēt kā nozīmīgas kompaktas lauku apdzīvotāsvietas ar apkalpes centra f<strong>un</strong>kcijām,- 6 ciemi (Abrenes teritorijā) atrodas KFSR sastāvā.Būtiski centrālās (vadošās) vietas Latvijā mainās okupācijas gados, jo1949.gadā apriņķi tika likvidēti <strong>un</strong> to teritorija sadalīta vēl sīkāk, pārdēvējot tos parrajoniem. Pagastus kā starpposmus starp ciemiem <strong>un</strong> rajoniem likvidēja. Uz1950.gada 1.maiju Latviju sadalīja 58 administratīvi teritoriālos rajonos. Rajonucentru f<strong>un</strong>kcijas sāka pildīt 44 pilsētas <strong>un</strong> 14 kompaktās lauku apdzīvotās vietas -ciemi, kuriem piešķīra pilsētciemata statusu. Šo administratīvo rajonu izveidošanasmērķis bija radīt <strong>Latvijas</strong> lauku apvidos tādas administratīvi teritoriālās vienības,kas būtu visērtākās okupācijas varas pārvaldīšanas uzdevumu veikšanai <strong>un</strong>kompaktas ekonomiskajā ziņā. Rajonu izveidošana palīdzēja sapludināt <strong>un</strong> stiprinātpartijas <strong>un</strong> padomju varu <strong>Latvijas</strong> laukos. Rajonus nodēvēja rajona centrālāspilsētas vai pilsētciemata vārdā, izņemot Gaujienas rajonu, kura administratīvaiscentrs bija Ja<strong>un</strong>piebalgā, <strong>un</strong> Abrenes rajonu ar centru Viļakā. Ja<strong>un</strong>o lauku rajonupat visnomaļāko apvidus attālums no rajona centra nebija lielāks par 30-45 km. Ar1950.gadu zināmas iespējas straujāk attīstīties radās tām pilsētām <strong>un</strong>pilsētciematiem, kas bija kļuvuši par ja<strong>un</strong>izveidoto rajonu centriem - visas <strong>Latvijas</strong>apdzīvojuma centrālām vietām. Ja<strong>un</strong>izveidoto 58 rajonu centru iedzīvotājudinamika (1935.-1959.) parāda, ka pilsētas <strong>un</strong> pilsētciemati strauji savu iedzīvotājuskaitu palielināja, izņemot Rūjienu.No 1955. līdz 1962.gadam jau 32 rajonus likvidēja, <strong>un</strong> to centri zaudējacentrtieces f<strong>un</strong>kcijas, kļūdami par centrbēdzes centriem, pārejot zemākā rangā.Likvidēto rajonu centri zaudēja centrālās vietas f<strong>un</strong>kcijas. Tie palika par vietējāsapkalpes centriem. Notika to f<strong>un</strong>kciju pārprofilēšana. 1970.gada tautskaitesmateriāli rāda, ka, zaudējot rajona centra f<strong>un</strong>kciju, desmit centros iedzīvotājuskaits strauji samazinājās. Bijušajos rajona centros izvietoja vietējās nozīmesrūpniecības uzņēmumus, tāpēc tajos palielinājās rūpniecības ražošanas personāls.1984.gadā parādās ja<strong>un</strong>s veidojums – lauku ciemati. Laukos reģistrēja669 ciematus, kuri par centrālām lauku apdzīvotām vietām neizveidojās.53
Change language