Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. LATVIJAS ŪDEŅU VIDES PĒTĪJUMI UN AIZSARDZĪBALiteratūra1. Kabucis I. (red.) 2001. Latvijas biotopi. Klasifikators. Rīga: Latvijas Dabas fonds, 1-96.lpp.2. Pakalne M., Āboliņa A., Čakare I., Opmanis A. un Lācis A. 2002. Eiropas nozīmes un Latvijasaizsargājamie biotopi Gaujas nacionālajā parkā. Projekta atskaite. Rīga.3. Клявиня Г.Б. 1979. Флора водных (цветковых) растений реки Гауя. В кн. Флора и растенийреки Гауя.- В кн.: Флора и растетельность Латвийской ССР: Северо-Видземскийгеоботанический район. Рига: Зинатне, c. 79-85.OGLEKĻA UN BIOGĒNO VIELU APRITERĪGAS LĪČA ATKLĀTAJĀ DAĻĀBārbele MILLERE-KARULIS, Solvita STRĀĶELatvijas Universitātes Hidroekoloģijas Institūts,e-pasts: baerbel@latnet.lv; solvita@hydro.edu.lvDidzis USTUPS, Atis MINDE, Georgs KORŅILOVSLatvijas Zivju resursu aģentūra,e-pasts: didzisu@latfri.lv; atis@latfri.lvOglekļa un biogēno vielu apriti Rīgas līcī ietekmē gan izmaiņas biogēnovielu slodzēs, kas nosaka jauno fitoplanktona produkciju, gan planktonēdāju, īpašireņģu, dinamika, kas kopā ar klimatiskajiem faktoriem ietekmē zooplanktonabiomasu. Analizējot ilglaicīgās datu rindas, Rīgas līča pelaģiski trofiskajā sistēmāvar izdalīt trīs atšķirīgus periodus. Pirmais ir 1970.gadu periods ar samērā zemubiogēno vielu slodzi, zemu reņģu un zooplanktonu biomasu, kam seko eitrofikācijaskulminācija 1980.gados ar augstām biogēno vielu slodzēm, augstu zooplanktonabiomasu, bet vidēju reņģu krājumu. Savukārt 1990.gadu vidū konstatēta biogēnovielu slodžu samazināšanās, zema zooplanktona biomasa un augsts reņģu krājums.Oglekļa un biogēno vielu aprite izdalītajos periodos tiek simulēta ar divuveidu modeļiem. Pirmais - bioģeoķīmiskais modelis - raksturo trofiskās sistēmassākumposmu – biogēnu vielu slodžu transformāciju fitoplanktona unzooplanktona biomasā. Otrais – ECOPATH modelis – simulē mijiedarbību starpfitoplanktonu, zooplanktonu un zivīm.Modeļa rezultāti parāda Rīgas līča atklātās daļas trofiskās sistēmas struktūrukatrā periodā. Modeļi skaidro biogēnās vielas aprites un trofiskās sistēmas kontrolesmehānismu – katrā apskatītajā periodā kā biogēno vielu slodžu vai reņģu krājumu,kontrolētu „no apakšas” (bottom up control) vai „no augšas” (top down control).207
LU 63. zinātniskā konference. LATVIJAS ŪDEŅU VIDES PĒTĪJUMI UN AIZSARDZĪBAŪDENS TEMPERATŪRAS DINAMIKA RĪGAS JŪRAS LĪČAPIEKRASTĒ UN AR TO SAISTĪTĀS IHTIOFAUNASIZMAIŅAS 2004.GADĀAtis MINDE, Viesturs BĒRZIŅŠLatvijas Zivju resursu aģentūra, e-pasts: atis@latfri.lv , viesthyd@latfri.lvPiekrastes zona ir atvērta dinamiska un neviendabīga sistēma, kuras izpēteilīdz šim pievērsta nepietiekama uzmanība. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kasietekmē zivju organisma fizioloģisko procesu aktivitāti un to uzvedību, ir videstemperatūra.2004.gadā Rīgas jūras līča austrumu piekrastē (pie Salacgrīvas - aprīļabeigās, jūlija sākumā un augusta vidū) un dienvidu piekrastē (pie Lapmežciema -aprīļa beigās, jūnija vidū un septembra sākumā) veikti ihtiocenozes struktūraspētījumi, kā arī laikā no aprīļa līdz novembrim - nepārtraukta ūdens temperatūrasreģistrēšana (~5 m dziļumā) ar sensoru “HOBO Water Temp Pro”.Konstatēts, ka novērojumu periodā Rīgas jūras līča piekrastē bijavērojamas krasas ūdens temperatūras svārstības - no 1 līdz 22°C, kuras ir saistītasar vēja režīma īpatnībām, bieži novērota auksto ūdeņu pacelšanās piekrasteszonas virsējos slāņos – apvelings (skatīt 1.attēlu).2520Ūdens temperatūra ( o C)15105020.Apr 10.Mai 30.Mai 19.Jūn 09.Jūl 29.Jūl 18.Aug 07.Sep 27.Sep 17.Okt 06.NovSalacgrīvaLapmežciems1.attēls. Ūdens temperatūras izmaiņas Rīgas jūras līča austrumu (Salacgrīva) un dienvidu(Lapmežciems) piekrastē 2004.gadā.208
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4:
UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6:
LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 164 and 165: LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 202 and 203: LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 219: LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...