Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNEBalstoties uz ANO atbalstīto CEROI programmu - pilsētu ziņojumi parvides stāvokli internetā un tās izstrādātajiem Eiropas vienotajiem indikatoriem,tika veikta indikatora – sabiedrībai pieejamās atklātās teritorijas un pakalpojumivietējā līmenī izpēte un datu kompleksā analīze Rīgas pilsētā.Kā atklātās teritorijas pilsētā tika definēti: parki, dārzi, skvēri, atklātielaukumi daudzstāvu namu kvartālos, kapsētas ar atpūtas un kultūrvēsturiskonozīmi, mežaparki, pļavas, meži, atklātās sporta zonas – skolu sporta laukumi.Pakalpojumi tika definēti kā: primārie veselības aprūpes pakalpojumi, sabiedriskātransporta līnijas, publiskās skolas, pārtikas veikali, bankas, otrreizējās pārstrādesuzņēmumi vai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi.Indikatora datu apstrādē izmantotā mērvienība - iedzīvotāju skaits, kasdzīvo līdz 300 m attālumā no sabiedriskajām atklātajām teritorijām vaipakalpojumiem / kopējais iedzīvotāju skaits = % no kopējā iedzīvotāju skaita(Metodoloģijas tabulas, 2001).Indikatora analīze un novērtējums tika veikts pilsētas administratīvajāsrobežās, atsevišķi izdalot pieeju iedzīvotājiem (%) atklātajām teritorijām unpakalpojumiem katrā no 6 administratīvajiem rajoniem.Rīgas iedzīvotājiem ir ļoti laba piekļūšana pārtikas veikaliem – 92,40%, kāarī sabiedriskā transporta pieturām (autobuss, tramvajs, trolejbuss), kas daļējinodrošina arī ikdienas darījumu veikšanu, ar minimālo kursēšanas biežumu reizipusstundā (88,27%).Vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir laba piekļūšana obligātajām mācībuiestādēm (55,83%) un primārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (54,33%).43,81% pilsētas iedzīvotāju ir laba piekļūšana bankām.Atklātās un rekreatīvās teritorijas pilsētas iedzīvotājiem ir vieglisasniedzamas (82,94%). Šeit gan jāizdala 2 izņēmumi: zaļās rekreatīvās teritorijas pilsētas centrā un perifērijā, kuras nav tikviegli sasniedzamas pilsētas iedzīvotājiem - tikai 30,48%, atklātie laukumi pilsētas centrā un daudzstāvu namu apbūves rajonos(52,42%).Labs nodrošinājums pilsētā ir ar atkritumu konteineriem otrreizējaipārstrādei un otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem (64,19%).Viskritiskākā situācija ir ar atklātajām sporta zonām un ēkām, pieejakurām sabierībai ir bezmaksas - tikai 30,67% (Atskaite, 2003).171
LU 63. zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNEAtsaucesLindalh E. 2003. Vides indikatori Norčēpingā. Rīgas vides un ilgtspējības profils. Rakstu krājums/2003. Rīgas dome. Rīgas vides centrs “Agenda 21”. 65.–66. lpp.Silfverberg K. 2003. Ilgtspējības pamatindikatoru izstrādāšanas process Helsinkos. Rīgas vides unilgtspējības profils. Rakstu krājums /2003. Rīgas dome. Rīgas vides centrs “Agenda 21”. 70.-74.lpp.Ceļā uz vietējās ilgtspējības profilu – Eiropas vienotie indikatori. 2001. Metodoloģijas tabula:Indikators Nr. A.4.Rīgas attīstības plāns 1995.g. – 2005.g. 1995. Rīgas pilsētas Dome.Pētnieciskā darba “Sabiedrībai pieejamās atklātās teritorijas un pakalpojumi vietējā līmenī Rīgaspilsētā” atskaite. 2004. Rīga.SĒRA SAVIENOJUMU PĀRROBEŽUPĀRNESES NOVĒRTĒJUMS LATVIJĀIveta DUBAKOVA, Marina FROLOVALatvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra,e-pasts: iveta.dubakova@meteo.lv , epoc@meteo.lvŠī raksta uzdevums ir novērtēt sēra savienojumu piesārņojuma pārrobežupārnesi Latvijas teritorijā laika posmam no 1986.gada līdz 2000.gadam. Laiveiktu kvalitatīvu novērtējumu, tika veikta gaisa kvalitātes datu statistiskāapstrāde (gadam, kā arī siltajam un aukstajam gada periodam), gaisa masupārvietošanās trajektoriju analīze un tendences analīze pēc Mann-Kendall testavielu gada vidējām un trajektoriju koncentrācijām.1994.gada 7.jūnijā Latvijas Ministru kabinets ratificēja Ženēvas 1979.gadakonvenciju „Par gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi lielos attālumos”, un1997.gada 17.jūnijā Latvija pievienojās Ženēvas protokolam „Par kopējāsprogrammas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai unnovērtēšanai Eiropā ilgtermiņa finansēšanu (EMEP)” (1984.g.). Šis protokolsparedz Latvijas iesaistīšanos starpvalstu piesārņojuma novērojumu un gaisapiesārņojuma izplatības lielos attālumos novērtējuma programmā.172
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4:
UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6:
LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 138 and 139: Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 164 and 165: LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 202 and 203: LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 219: LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...