Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNEMežaparka izpēte, lai apzinātu tajā notiekošos ekoloģiskos procesus untendences, uz kā balstoties varētu spriest par Mežaparka attīstības perspektīvāmun nepieciešamajiem apsaimniekošanas pasākumiem.Lai noskaidrotu pašreizējo situāciju, apsekojot un vizuāli novērtējot tikaveikta meža masīva kartēšana pēc divām pazīmēm – pārkrūmošanās procesuintensitātes un nomīdīšanas pakāpes. Katrai pazīmei tika izdalītas četras klases.Pārkrūmošanās: 0 – nenotiek; 1 – atsevišķi krūmi; 2 – pudurveida; 3 – vienlaidus.Nomīdīšana: 0 – nav novērojama; 1 – rets taku tīkls; 2 – blīvs taku tīkls; 3 –teritorija vienmērīgi stipri nomīdīta, veģetācija saglabājusies puduros.Sīkākai izpētei un meža ekoloģiskos procesus ietekmējošo faktorunoteikšanai tika izvēlēti 17 parauglaukumi, no kuriem tika paņemti augsnes (O unA horizontu), priežu mizas un sūnu (Pleurozium schreberi) paraugi, lai arķīmisko analīžu palīdzību noteiktu biogēno elementu un smago metālu saturudažādās vides komponentēs.Lai spriestu par ekoloģisko situāciju un tās izmaiņām laika gaitā, iegūtierezultāti tiks salīdzināti ar līdzīgu pētniecisko darbu, kas tika veikts 1988.gadā(Andersone L., 1988. Mežaparka ģeoekoloģiskais vērtējums), veicot telpisko unķīmisko parametru analīzi.Pētījumu rezultāti rāda, ka intensīvāka nomīdīšana vērojama Ķīšezerakrastā, kas ir iecienīta vieta pastaigām, dzīvojamo masīvu apkārtnē (pieAplokciema, Viestura un Ostas prospekta stūra), kā arī Viestura un Meža prospektastūrī, kur cilvēki šķērso mežu, lai saīsinātu ceļu, dodoties uz mājām vai sabiedriskātransporta pieturām. Kopumā pēdējo piecpadsmit gadu laikā nomīdīšanasprocesiem bijusi tendence samazināties, tas, iespējams, saistīts ar teritorijaspārkrūmošanos.Pārkrūmošanās Mežaparkā notiek nevienmērīgi. Kā liecina iegūtiekartēšanas rezultāti, šo procesu nosaka vairāki faktori. Viens no tiem ir reljefs:pārkrūmotās teritorijas biežāk atrodas reljefa pazeminājumos, kur ir vairākbarības vielas un lielāks augsnes mitrums. Otrs ietekmējošais faktors irantropogēnais piesārņojums, jo vairākās vietās tieši joslās ap ielām un gājējuceliņiem tika konstatēta intensīvāka pārkrūmošanās.MEŽA AUGSNES MEZOFAUNAS IZMAIŅASSAUSUMA PALIELINĀŠANĀS APSTĀKĻOSViesturs MELECIS, Edīte JUCEVIČA, Ineta SALMANE, Jānis VENTIŅŠ,Voldemārs SPUŅĢISLU Bioloģijas institūts, e-pasts: vmelecis@email.lubi.edu.lvGlobālā klimata izmaiņas daudzos pasaules reģionos izpaužas kā šiemreģioniem netipiski sausuma periodi. Ilgstošam ekstremālam sausumam kāekoloģiskam faktoram ir negatīva ietekme uz mērenās joslas ekosistēmām.185
LU 63. zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNETurpretī īslaicīgām, periodiskām sausuma epizodēm var būt selektīva ietekme uzdažādām sugām, kas kopumā var radīt izmaiņas ekosistēmas funkcionēšanā. Datupar biocenožu struktūras izmaiņām periodiska, īslaicīga sausuma ietekmē līdz šimnav, tādēļ šo procesu izpētei pēdējos gados veltīta īpaša uzmanība, gan pētotsausuma ietekmi modeļeksperimentos, gan analizējot ilgtermiņa ekoloģiskopētījumu datus.Pētīta pakāpeniski pieaugoša sausuma, kas izpaudās kā augusta mēnešavidējās gaisa temperatūras palielināšanās un nokrišņu daudzuma samazināšanāstrends piecu gadu periodā (no 1993.-1997.g), ietekme uz priežu lāna augsnesmezofaunas sugu bagātību un blīvumu. Pētījumi veikti ilgtermiņa ekoloģiskopētījumu programmas (LTER) ietvaros, Latvijas nacionālā LTER tīklaparauglaukumos Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Pētīti augsnes sīkposmkāji– kolembolas un ērces, sīksliekas, divspārņu un vaboļu kāpuri. Paraugi augsnesfaunas analīzēm ievākti vienreiz gadā – augusta beigās trijās dažāda vecumamežaudzēs - 30-40 gadu, 50-70 gadu un 150-200 gadu vecās audzēs. Augsnesmezofaunas uzskates veiktas, izmantojot augsnes urbjus – sīkposmkājiem ievākti100 paraugi (5 cm 2 x 10 cm), sīksliekām 30 paraugi (23 cm 2 x 10 cm) un kukaiņukāpuriem 30 paraugi (69 cm 2 x 30 cm). Sīkposmkāju izdalīšana no paraugiemveikta ar fototermoeklektoriem, sīksliekas izdalītas ar mitro piltuvju metodi, betkāpuri uzskaitīti ar paraugu drupināšanas metodi. Augsnes mitrums noteiktsgravimetriski. Izmantoti Rūjienas meteostacijas dati par gaisa temperatūras unnokrišņu izmaiņām dotajā laika periodā. No 1993. līdz 1997.gadam konstatētagada vidējās gaisa temperatūras pieauguma un nokrišņu daudzumasamazināšanās, taču statistiski ticami šo izmaiņu trendi bija novērojami tiešiaugustā, t.i., vienu mēnesi pirms augsnes faunas uzskaitēm.Lai noskaidrotu klimatisko faktoru ietekmi uz augsnes faunas struktūru unsugu daudzveidību, izmantota galveno komponentu metode (PCA). Datu analīzeveikta vairākos etapos:1. Meteoroloģisko parametru analīze. Augsnes faunas struktūra (indivīdublīvums, sugu daudzveidība) konkrētajā uzskaites brīdī patiesībā ir dažādu videsfaktoru, toskait klimatisko faktoru, vairāk vai mazāk ilgstošas iepriekšējasdarbības rezultāts. Dažādām organismu grupām atkarībā no to attīstības īpatnībāmnozīmīgas var būt dažāda ilguma iepriekšējo periodu temperatūras vai nokrišņudaudzuma ietekmes. Tādēļ meteoroloģisko datu matricas struktūra tika veidota,iekļaujot divu pēc iedarbības ilguma atšķirīgu mainīgo grupas: īstermiņa -augusta mēneša un ilgtermiņa - janvāra-augusta periodu raksturojošie rādītāji:gaisa vidējā temperatūra, pozitīvo temperatūru summas (>+4 o C), nokrišņu summaun ariditātes indekss (I=P/T+10, P – apskatāmā laika perioda nokrišņu summa, T– vidējā gaisa temperatūra). Augsnes mitrums izdalīts kā atsevišķsparauglaukumiem specifisks faktors. Ar PCA izdalītā pirmā galvenā komponenteraksturo klimata īstermiņa izmaiņas. bet otrā galvenā komponente – ilgtermiņaizmaiņas periodā no janvāra līdz augustam.186
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4:
UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6:
LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 138 and 139: Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 164 and 165: LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 202 and 203: LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 219: LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...