Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJANepārtraukti mainīgie vides apstākļi – lokālā <strong>un</strong> Baltijas jūras mērogā,cilvēka pārveidotā vide, eitrofikācija <strong>un</strong> globālās klimata pārmaiņas ietekmē vieluapriti <strong>un</strong> līdz ar to arī makrofītus <strong>un</strong> citas organismu grupas. Tāpēc irnepieciešams atja<strong>un</strong>ot <strong>un</strong> salīdzināt zinātnisko informāciju par makrofītu stāvokli<strong>un</strong> izmaiņām Rīgas līcī.Organismi, kas apdzīvo Rīgas līci, to skaitā arī makrofīti, atrodasnepārtrauktā stresā abiotisko faktoru, īpaši zemā sāļuma dēļ. Līdz ar sāļumagradienta samazināšanos Baltijas jūrā dienvidu–ziemeļu virzienā Rīgas līcī irmazākā makrofītu sugu daudzveidība, salīdzinot ar citām Baltijas jūras daļām.Rīgas līcī ir tikai 12% no visā Baltijas jūrā sastopamajām makrofītu sugām.Tomēr makrofītu biomasa Rīgas līcī ir salīdzinoši tikpat liela kā citās Baltijasjūras daļās.Rīgas līcī 20% teritorijas ir seklāka par 10 metriem. Teorētiski makrofītišo teritoriju varētu apdzīvot, tomēr piemērota substrāta esamība vai trūkums lielāmērā nosaka sugu klātbūtni, kvalitatīvo sastāvu <strong>un</strong> izplatību. Viļņu darbības dēļlielā daļā piekrastes teritorijas irdenais substrāts tiek transportēts gar krastu, kaspadara to neapdzīvojamu. Uz smilšainas gr<strong>un</strong>ts ievērojamais algologs H.Skujapagājušā gadsimta sākumā konstatēja mieturaļģu audzes līdz pat 5 metrudziļumam, turpretī 21.gadsimtā tās sastopamas tikai līdz 1 metra dziļumam. Uzcietā substrāta līdz 2 metru dziļumam dominē zaļaļģe Cladophora glomerata, <strong>un</strong>tā ir sastopama pat līdz 5 metru dziļumam. Daudzgadīgā brūnaļģe Fucusvesiculosus sastopama 2 līdz 5 metru diļumā uz akmeņaina substrāta. Dziļāk par5 metriem dominē sārtalģes Ceramium tenuicorne <strong>un</strong> Sphacelaria artica, tomērmakrofīti neveido izteiktu dziļuma gradientu.Sugu sastāvu <strong>un</strong> izplatību būtiski ietekmē upju grīvu tuvums. Upjuienestais saldūdens neļauj attīstīties sārtaļģēm <strong>un</strong> brūnaļģem, kuras galvenokārt irierihalīnas jūras sugas. Arī ar upju ūdeni ienestās ūdenī izšķīdušās organiskās <strong>un</strong>humusvielas samazina ūdens dzidrību <strong>un</strong> līdz ar to arī makrofītu dziļumaizplatības robežu. Pagājušā gadsimta sākumā makrofītu dziļākā sastopamībasrobeža bija 15 metri, bet šobrīd tā ir 9,5 metri.Būtiskas atšķirības novērotas starp līča austrumu <strong>un</strong> rietumu krastu:rietumu krastā makrofītu dziļākā sastopamības robeža ir 9,5 metri, bet austrumukrastā – tikai 5,5 metri.29
Change language