Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJACilvēka zinātniskā domāšana attīstās dabiskās augšanas un mācīšanāskopsakarībās. Domāšana neveidojas tikai dabiskā procesā, bet gan dabas unsociālās vides mijsakarībās. Zinātniskā domāšana personībai attīstāsvispārizglītojošā skolā, atbilstoši Izglītības likumam, mācību priekšmetu sistēmās.Mācot vēsturi un ģeogrāfiju, skolēnu domāšanu attīstu ar priekšmetu valstsstandartos [6.] noteikto priekšstatu un jēdzienu apguves mijsakarībām. Attīstotpersonības apziņā saprašanu par pasauli kā vienotu un veselu vēstures unģeogrāfijas mijsakarībās, skolēni apguva dabas un sociālās vides priekšstatusmācību priekšmetu jēdzienu sistēmās. Lai sekmīgi veiktu nosprausto uzdevumu,aplūkoju pedagoģijas un psiholoģijas zinātnieku pētījumus par vispusīgi attīstītaspersonības domāšanu. Noderīgās atziņas izmantoju un pārbaudīju praksē.Igauņu psihologs P.Tulviste [5.], veicot pētījumu par cilvēku domāšanumazo tautu dzīvē totalitārisma apstākļos, atzinis, ka domāšanas tipus un ātrumudeterminē sociālā kultūrvide. Cilvēku domāšana neattīstās vienkārši dabīgā veidā,bet gan atbilstoši tuvākās vides kultūrai un sociālai pieredzei, kuru apzinātipārmanto. Par zinātnisko domāšanu viņš argumentē spriedumu, ka tā attīstāsatbilstoši vispārējās izglītības mērķiem, kādi pastāv valstī un tiek risināti mācībupriekšmetos. Ņemot vērā šos nosacījumus, sāku pētīt, kā var attīstīt skolēnudomāšanu ar ģeogrāfijas mācību satura uzdevumiem.Izmantojot mācību metodes kā pedagoģiski psiholoģiskos ietekmes ārējosfaktorus, aktivizēju skolēnu domāšanu ģeogrāfijas priekšstatu un jēdzienusaprašanas attīstīšanai. Psihologi un pedagogi ir izpētījuši, ka jebkura cilvēkadomāšana sākas ar izpratni no iekšienes par notikumiem tuvākajā vidē. Veicotpētījumu par skolēnu vēsturisko domāšanu un vadoties no personiskā pieredzēgūtās pārliecības, tika formulēti psihiskie procesi domāšanā.Priekšstatīt nozīmē atpazīt būtiskās pazīmes, redzot, dzirdot un izprototuztverto notikumu likumsakarības domāšanas funkcionālajā saprašanā.Priekšstati ir kodētas sajūtas atmiņā, kad notikumu pazīmes tikušasskaidri un saprotami apzinātas domāšanas operācijās.Agrākajā mācīšanās gaitā izveidojušies priekšstati skolēna atmiņāsaglabājās līdz aktualizācijai, ko asociācijas vispārina sintezē jaunajospriekšstatos jēdzienu formās.Mācīšanās sākās ar būtisko pazīmju atcerēšanos analoģijās. Par analoģijunozīmi mācīšanās procesā p.m.ē. rakstījis Aristotelis[1.], tādēļ jaunāsinformācijas apguvi balstīju uz personiskajā pieredzē uzkrātiem priekšstatiem.Jēdzienus veido priekšstatu kopums ar vispārināto jēgu par notikumiem vaiparādībām priekšstatu sistēmās par pasauli kā vienotu un veselu. Noderīga irloģikas pētnieka I.Vedina [7.] atziņa, ka priekšstatu un jēdzienu mijsakarībunoskaidrošanai izmantojamas būtiskās un nebūtiskās pazīmes.Lai attīstītu priekšstatu un jēdzienu saprašanu, ģeogrāfijas priekšmetaapguvē izvēlējos operāciju aktivizēšanu domāšanā. Vadoties no psihologuŽ.Piažē [4.], B.Teplova [17.], N.Menčinskas [13.] u.c. pētījumiem par operāciju79