Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJATerigēnajā sedimentoģenēzē mehāniskā graudu apstrāde rada uz tovirsmas dažādus nošķēlumus, robus, skrambas. Reizēm, ņemot vērā raksturīgāspazīmes, izdodas atšķirt ledāju, alūvija, pludmales, eolos un citus apstrādesveidus. Piemēram, ledājiem raksturīgas sarežģītas uzbūves virsmas ar lieliemnošķēlumiem, arkveida, paralēliem vai subparalēliem pakāpieniem. Graudiem,kuri pārnesti ūdens un ledāja vidē, raksturīgi sīki robiņi, mazas un seklas rievas,skrāpējumi, sīki bļodveida atšķēlumi. Pludmales tipa apstrādes veidamraksturīgas tās pašas formas, kas upju un ledāju kušanas ūdeņu straumēm, tikaigraudu reljefs nav tik izteikts, robiņu un skrāpējumu izmēri niecīgāki, bet toskaits lielāks, kā rezultātā grauds iegūst sīkgrubuļainu, matētu virsmu.Latvijā granātu grupas minerāli, īpaši piropi, ir konstatēti augšdevonaGaujas, Ogres, Mūru, Žagares, Ketleru, Šķerveļa svītās un kvartāra nogulumos.Detalizēti tie pētīti iespējamajos dimanta pavadoņminerālu starpkolektoros Gaujas,Ogres, Ketleru svītās un kvartāra sistēmā. Dažu raksturīgāko Latvijas piropu grauduSEM mikrofotogrāfijas apkopotas attēlā.Att. Ogres svītas klastisko iežu piropa graudi: a) maz nodeldēts; b) ļoti izmainīts. Grauda lielākādaļa ķīmiski korodēta. Vēl saglabājušās agrīnās plaisāšanas virsmas, kas rada grauda neregulāroformu; c) ar sīkākiem nošķēlumiem, parasti veidojas materiāla pārneses procesā ūdens straumē.Frakcija 0,5-0,25 mm.VIDZEMES KLASTISKO IEŽU CIRKONU UNGRANĀTU TIPOMORFĀS PAZĪMESVija HODIREVA, Indra ZVIEDRELU Ģeoloģijas institūts,e-pasts: vhodirev@lanet.lv ; indra.zviedre@vgd.gov.lvPētot klastisko iežu minerālu tipomorfismu, var iegūt informāciju parminerālu ģenēzi - sastāva izmaiņām, transporta un sedimentācijas vidi.Tipomorfās pazīmes palīdz noskaidrot minerālu vecumu un cilmavotu.Cirkonu un granātu tipomorfās pazīmes un to izmaiņas pētītas atšķirīgavecuma un ģenēzes klastiskajos iežos Vidzemē. Dabīgais smago minerālukoncentrāts paraugots atšķirīgas ģenēzes – aluviālajos (Kaibala), limniskajos(Ķīšezers) un marīnajos (Saulkrasti) kvartāra klastiskajos nogulumos. Smagiemminerāliem bagāti slāņi paraugoti devona perioda Gaujas svītas smilšakmens121
LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAatsegumos Bāles smilšu karjerā (Bāle 2, Bāle 10) un Kankarīšu iezī (Kankarīši 4,Kankarīši 5).Cirkonu un granātu tipomorfās pazīmes noteiktas kvartāra klastisko iežunemagnētiskajā frakcijā 0,3-0,2 mm un devona (tikai cirkona) klastisko iežunemagnētiskajā frakcijā 0,16-0,1 mm. No katra parauga atlasīti 200 minerālagraudi, kuri iedalīti pēc noteiktām pazīmēm.Pazīmes izdalītas, ņemot vērā galvenās īpašības, kas liecina par minerāluģenēzi, t.i., graudu noapaļotība, forma, virsmas reljefa īpatnības, krāsa,caurspīdība un iekļāvumi.Cirkoni gan kvartāra, gan devona iežos ir līdzīgas noapaļotības pakāpes –vidēji šķautņains vai vidēji noapaļots (35-47% no kopējā graudu skaita) un vairāknekā puse graudu ir ieapaļas formas (1.att.).Kvartāra nogulumos cirkons visbiežāk sastopams bezkrāsains, gaiši dzeltensun pelēks, ieapaļas un apaļas formas graudiņu veidā (58%-68%). Raksturīgas arīiegarenas, garenas (prizmatiski kristāli), ovālas formas (30%-38%). Reti sastopplākšņveida graudus ar izteiktu plaisainību (2%-5% no kopējā graudu skaita).1.att. Labi noapaļots cirkona grauds no aluviāliemnogulumiem(paraugs – Kaibala, frakcija 0,2-0,16 mm)Devona vecuma nogulumu smago minerālu asociācijā cirkona garudi irdažādas noapaļotības, izņemot labi noapaļotus. Biežāk sastop ieapaļas formaspaveidus - 51% līdz 68 % no kopējā graudu skaita. Iegarenie paveidi aizņemattiecīgi 33% līdz 48,5% no cirkona daudzuma paraugā.Daudzveidīga ir cirkona krāsa augšdevona klastisko iežu smago minerāluasociācijā. Neatkarīgi no grauda apveida, noapaļotības pakāpes un caurspīdības,cirkoni mēdz būt bezkrāsaini, gaiši dzelteni, rozā, pelēki. Sastop arī sarkanbrūnuscirkonus, kas vizuāli līdzīgi tumšiem granātiem. Nosakot ķīmisko sastāvu,konstatēts, ka šie cirkona paveidi satur hafniju (Hf). Iespējams, to izcelsmesaistīta ar kembrija vecuma nogulumiem.Kvartāra kliedņu smago minerālu asociācijā visbiežāk sastop asšķautņainusgranātus. Graudu noapaļotības pakāpei pieaugot, samazinās šādu graudu skaits untendence ir konstatēta visos paraugos (2.att.). Praktiski nav sastopamas kristālu -daudzskaldņu, idiomorfas formas graudi.122
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4:
UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6:
LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 138 and 139: Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 164 and 165: LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 170 and 171:
LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 219:
LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...