Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAjāņem vērā, ka mežā, izcirtumā, purvainā vietā mikroklimatiskie apstākļiievērojami atšķiras, īpaši jau salnu režīms.Savukārt koku <strong>un</strong> krūmu lapu plaukšanas gaitu analizējis A.Zirnītis(1956), izmantojot 1926.-1940. gada fenoloģiskos novērojumus par 12 koku <strong>un</strong>krūmu sugām 58 <strong>Latvijas</strong> p<strong>un</strong>ktos. Sastādot lapu plaukšanas sākuma kartoshēmasdažām koku <strong>un</strong> krūmu sugām, konstatēts, ka visagrākais lapu plaukšanas sākumsnovērojams Zemgales līdzenumā, bet pēc dažām dienām lapu plaukšananovērojama pārējos valsts dienvidu rajonos. Savukārt visvēlāk lapu plaukšanassākums novērojams Kurzemes pussalas ziemeļos <strong>un</strong> Vidzemes augstienē.Vairākām koku <strong>un</strong> krūmu sugām lapu plaukšanas sākumu būtiski ietekmē arīAlūksnes <strong>un</strong> Austrumkursas augstiene.LiteratūraĢērmanis A. (2001). Pavasaris dzīvajā dabā <strong>un</strong> meteoroloģiskie apstākļi: Ukri, 1990.-2000.Ģeogrāfiski Raksti, IX, 74.-90.Zirnītis A. (1956). Daži pētījumi par <strong>Latvijas</strong> PSR bioklimatu. LVU Zinātniskie Raksti, 71.-92.KONTINENTU UN VALSTU ASOCIATĪVĀ FIKSĀCIJAAndris ĢĒRMANIS<strong>LU</strong> Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultāte,e-pasts: andrisger@hotmail.comIneta KRASTIŅARīgas Pedagoģijas <strong>un</strong> izglītības vadības augstskola, Pedagoģijas fakultāte,e-pasts: krastina@latnet.lvMācību procesā skolā skolēni dažkārt mēģina automātiski iegaumētvajadzīgos faktus <strong>un</strong> sakarības. Tādējādi iegūtās zināšanas ģeogrāfijā irnenoturīgas, skolēniem šķietami nevajadzīgas, bet pats process dažkārt liekasnogurdinošs. Lai bagātinātu <strong>un</strong> pilnveidotu mācību saturu, var izmantot asociācijuveidošanu <strong>un</strong> to fiksēšanu.Asociācijas ir sakarības, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskarsmes,līdzības vai pretstata pamata. Asociāciju fiksēšana nozīmē tās saglabāt, atzīmētkādā noteiktā stāvoklī. Asociācijas izpaužas pārdomās, tās var uzrakstīt esejasveidā, bet var izpausties arī ar mākslas elementu palīdzību.7.klasēs skolēni ģeogrāfijā apgūst kontinentu (reģionālo) ģeogrāfiju. Tādēļautori veikuši pētījumu tieši šajā klašu grupā, nodrošinot arī starppriekšmetusaikni ģeogrāfijai ar vizuālo mākslu <strong>un</strong> mājturību.Vizuālajā mākslā paralēli ģeogrāfijā apgūstamajai Āfrikas ģeogrāfijai r<strong>un</strong>āpar vizuālās mākslas programmā paredzētajiem siluetiem. Silueti ļoti labi attēlotialu zīmējumos, kas sasaistās ar bagātīgo dzīvnieku valsti, fiksējot to ārējo izskatu<strong>un</strong> veidolu, kā arī procesus, kas ar tiem saistīti.Mājturībā, kā liecina pētījumi, veidojot dažādas kompozīcijas, ļoti labinoder atšķirīgu ainavu stilizācijas, tādējādi skolēni daudz rūpīgāk iepazīst dabas43
Change language