Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. LATVIJAS ŪDEŅU VIDES PĒTĪJUMI UN AIZSARDZĪBAVIDES FAKTORU IETEKME UZ UPJU BIOCENOŽU STRUKTŪRUGunta SPRIŅĢE 1 , Agrita BRIEDE 1 , Agnija SKUJA 21LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,e-pasts: gspringe@email.lubi.edu.lv2LU Bioloģijas institūts, e-pasts: agnija@lanet.lvEiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīva2000/60/EC, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzībaspolitikas jomā jeb Ūdens struktūrdirektīva, paredz, ka ūdens ekoloģiskāskvalitātes novērtēšanā izmantojamas dažādas organismu grupas -zivis, augstākieaugi, fitobentoss un bentiskie bemugurkaulnieki, kas labi reaģē uz videsizmaiņām dažādos telpiskajos mērogos.Šajā sakarā, lai novērtētu vides ekoloģisko kvalitāti, svarīgi ir noteikt, kāda irbiocenožu dabiskā mainība telpā un laikā. LU Bioloģijas institūts, piedaloties5.satvara programmas projektā “Upju klasifikācijas standartizācija: struktūrasmetode dažādu bioloģisko apskatu rezultātu kalibrēšanai atbilstoši ekoloģiskāskvalitātes klasifikācijai, izstrādātai Ūdens Struktūrdirektīvas vajadzībām” (STAR),ir veicis pētījumus, kuros tika noskaidrota vides faktori ietekme uz augstāko augu,zivju, bentisko bezmugurkaulnieku un fitobentosa biocenozēm neskartos jebmazskartos upju biotopos, kuri nav pakļauti antropogēnajai ietekmei. Pētījums tikaveikts, analizējot rezultātus upju baseina līmenī.Izmantojot Principiālo komponentu analīzi (PKA), tika analizēta raksturīgovides faktoru (hidromorfoloģisko, fizikāli ķīmisko un morfometrisko) ietekme uzpētītajām biocenozēm, kuras raksturotas, izmantojot dažādus organismu grupasraksturojošus trofiskos un daudzveidības indeksus.Veikto analīžu rezultāti liecina, ka lielākā ietekme uz augstāko ūdens augucenožu struktūru ir upju morfometriskajam gradientam, būtiska ir arī baseinaģeoķīmisko rādītāju loma, ko raksturo ūdens elektrovadītspēja, sārmainība uncietība. Zivju biocenozes visbūtiskāk ietekmē hidroķīmiskais gradients (skābekļakoncentrācija, sārmainība, pH, elektrovadītspēja). Bentisko bezmugurkaulniekucenožu struktūra visvairāk ir saistīta ar morfometrisko gradientu. Fitobentosabiocenozēm, kuru raksturojumam izmantoti kramaļģu trofiskie indeksi, konkrētagradienta ietekme ir visgrūtāk nosakāma. Konstatēts, ka fitobentosa attīstībāsalīdzinoši nozīmīgākais ir morformetriskais gradients.215
LU 63. zinātniskā konference. LATVIJAS ŪDEŅU VIDES PĒTĪJUMI UN AIZSARDZĪBAINVAZĪVĀS SUGAS CERCOPAGIS PENGOI SADALĪJUMAĪPATNĪBAS RĪGAS LĪCĪS.STRĀĶE, A.IKAUNIECE, G.AIŠPURELatvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūts,e-pasts: solvita@hydro.edu.lv; anda@monit.lu.lv; gunta@monit.lu.lvCilvēka darbības rezultātā arvien straujāk tiek veicināta dažādu suguizplatīšanās ārpus to dabiskajiem areāliem. Kuģu satiksme un to balasta ūdeņi irviens no galvenajiem jaunu sugu introducēšanas vektoriem Baltijas jūrā. 1991.-1992.gadā Rīgas līcī introducētā planktoniskā vēzīša Cercopagis pengoi(Ostroumov, 1891), dabiskais izplatības areāls ir Ponto-Kaspijas reģions, kas kļuvispar donoru vēl vairākām citām Rīgas līcī sastopamajām vēžveidīgo sugām. Ņemotvērā Baltijas un Kaspijas jūru atšķirīgos vides apstākļus, introducēto sugu, t.s.Cercopagis pengoi, izplatība ārpus dabiskā areāla robežām liecina par ievērojamusugas plastiskumu.Cercopagis pengoi bioloģija pētīta 1992.-2003.gadā, pievēršot īpašuuzmanību gan skaita un biomasas dinamikai, gan vertikālajām un horizontālajāmsadalījuma īpatnībām Rīgas līcī. Rezultāti parāda, ka 1992.-1996.gadāCercopagis pengoi īpatņu skaits svārstās robežās no 0-10 eks/m 3 , bet kopš1997.gada to skaits krasi palielinās, dažādos Rīgas līča rajonos mainoties no50 līdz pat vairākiem simtiem īpatņiem m 3 .Cercopagis pengoi populācijas struktūra un īpatņu sadalījums ūdens stabānav viendabīgs. Rezultāti parāda, ka Cercopagis pengoi galvenokārt uzturassiltajā ūdens slānī virs termoklīna un tikai neliela populācijas daļa ir sastopamazem tā. Interesanti, ka Rīgas līča pētījumu dziļajā stacijā maksimālā Cercopagispengoi skaita koncentrācija – 420 eks/m 3 ir konstatēta tieši termoklīna slānī unnedaudz virs tā (20-40 m). Savukārt populācijas struktūras analīze parāda, kajaunākās īpatņu attīstības stadijas koncentrējas virsējā 0-4 m slānī (92% nokopējās populācijas), bet, palielinoties dziļumam, pakāpeniski pieaug arīpieaugušo īpatņu skaits.Maksimālās skaita un biomasas vērtības Cercopagis pengoi sasniedzaugustā, kad ūdens temperatūra pārsniedz 15°C temperatūru. Apsekojot dažādadziļuma stacijas Rīgas līča piekrastē un atklātajā daļā, Cercopagis pengoinovērots 90% gadījumu, skaitam svārstoties no 12 līdz 317 eks/m 3 . Tomēratsevišķos gadījumos pie labvēlīgiem vides apstākļiem Cercopagis pengoi varsasniegt ievērojamas koncentrācijas (5790 eks/m 3 ). Tādējādi pēc izmēriem lielais,salīdzinājumā ar pārējām Rīgas līča zooplanktona sugām invazīvais planktonavēzītis var pat aizsprostot zvejnieku tīklus, radot apgrūtinošus apstākļuszvejniecībai.216
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4:
UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6:
LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165: LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 202 and 203: LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 219: LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...