Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNEEKOLOĢISKO PROCESU TELPISKĀS IZPAUSMESRĪGAS PILSĒTAS DABAS TERITORIJĀSRaimonds KASPARINSKIS<strong>Latvijas</strong> Universitāte, Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultāte,e-pasts: raimo@tvnet.lvCilvēka saimnieciskās darbības ietekmē pilsētās pieaug antropogēnāslodze uz dabas ekosistēmām, kas noved pie ekosistēmu augtenes apstākļuizmaiņām. Mežu <strong>un</strong> pļavu ekosistēmu reakcija uz antropogēno ietekmigalvenokārt ir augsnes erozija, pārpurvošanās <strong>un</strong> pārkrūmošanās. Tā rezultātāiepriekšminētās ekosistēmas kļūst nestabilas, jo sugu invāzija pilsētvidē ir vairākizplatīta kā dabiskajā vidē.Ekoloģisko procesu telpiskās izpausmes pētījums tika veikts 2004.gadāRīgas pilsētas dabas pamatnes inventarizācijas projekta ietvaros, apsekojot <strong>un</strong>novērtējot pašreizējo mežu <strong>un</strong> pļavu ekosistēmu attīstības stāvokli. Iegūtie rezultātitika atlikti kartēs, mērogā 1:10 000. Paralēli dati fiksēti inventarizācijas veidlapās.Pārkrūmošanās process tika iedalīts: atsevišķu krūmu, puduruveidošanās <strong>un</strong> vienlaidus pārkrūmošanās stadijā. Pārkrūmošanās process irekosistēmu dabiska attīstība sukcesionālā ceļā. Dabiskās sukcesijas, no atsevišķukrūmu līdz puduru veidošanās, dinamika ir raksturīga galvenokārt Rīgas pilsētasnekoptu pļavu ekosistēmās (piemēram, Rumbulas lidlauka <strong>un</strong> Spilves pļavās), kāarī krastmalās, savukārt šīs dabiskās sukcesijas stadijas ir vērtējamas ar augstudinamiku <strong>un</strong> intensitāti gandrīz visos Rīgas pilsētas mežos. Pārkrūmošanāsprocess sāk kļūt dinamiskāks antropogēnās ietekmes dēļ <strong>un</strong> saistāms ar augtenestrofiskuma izmaiņām, galvenokārt - biogēno elementu, piemēram, slāpekļa <strong>un</strong>oglekļa savienojumu pieplūdes dēļ, kā sekas ir pastiprināta graudzāļu invāzija, kāarī dabas teritorijās vērojama meža paaugas pastiprināta attīstība. Gandrīzlielākajā daļā no apsekotajām ekosistēmām ir vērojama atsevišķu krūmu <strong>un</strong>puduru veidošanās stadija, savukārt otra lielākā nozīme ir raksturīga vienlaiduspārkrūmošanās procesam, tā rezultātā mainās koku <strong>un</strong> krūmu sugu konkurencesapstākļi, oriģinālajos skujkoku-priežu mežos „iespiežas” agresīvās, pretmainīgiem vides apstākļiem tolerantākās lapukoku pameža pioniersugas,piemēram, bērzi, pīlādži, kārkli, lazdas, korintes, ievas, kadiķi, klintenes, segliņiu.tml. Vienlaidus pārkrūmošanās lielākā intensitāte vērojama Mežaparkā, kā arīJuglas meža masīvā, daļā no Biķernieku meža <strong>un</strong> Šmerļa meža, kā arī Rīgaspilsētas periferiālajā daļā, kas nav kopta.Pārpurvošanās process ir raksturīgs teritorijās ar pārlieku mitrumadaudzumu, piemēram, reljefa ieplakās kur notiek ūdens akumulācija, veidojasstāvošs ūdens, jo gr<strong>un</strong>tsūdens līmenis ir pārāk augsts <strong>un</strong> gr<strong>un</strong>tsūdens slāņakapacitāte ir pārāk zema attiecībā pret pieplūstošo nokrišņu daudzumu.Pārpurvošanās procesu vēsturiskā skatījumā Rīgas pilsētas dabas teritorijuekosistēmu dinamikā ir ienesusi cilvēka saimnieciskā darbība, aizberot daudzās178
Change language