Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. LATVIJAS ŪDEŅU VIDES PĒTĪJUMI UN AIZSARDZĪBABIOTESTĒŠANAS IZMANTOŠANAS IESPĒJASVIDES KVALITĀTES KONTROLĒMaija BALODE, Māra PFEIFERE, Solvita STRĀĶE, Ingrīda PURIŅA, Ieva BĀRDA,Katrīne POVIDIŠALatvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūts,e-pasts: maija@hydro.edu.lv; solvita@hydro.edu.lv; ingrida@hydro.edu.lvPieaugošā piesārņojuma un to komplicētā ķīmiskā sastāva dēļbiotestēšanas metožu izmantošana vides kvalitātes kontrolē mūsdienās gūstaizvien lielāku pielietojumu. Pasaules pieredze liecina, ka biotestēšanu varveiksmīgi izmantot vides kvalitātes kontrolē, kā arī dažādu sadzīvē un rūpniecībālietojamu vielu kaitīguma novērtēšanai. Biotestēšanas metodes balstās uz dzīvoorganismu atbildes reakcijas noteikšanu un salīdzinājumā ar ķīmiskajāmmetodēm sniedz virkni priekšrocību, piedāvājot iespēju novērtēt dažādu vielunegatīvo ietekmi uz dzīvo organismu attīstību neatkarīgi no to ķīmiskā sastāva unizcelsmes veida. Tās ļauj konstatēt nelabvēlīgā faktora ietekmi arī nezināmasizcelsmes - ķīmiski grūti nosakāmu vielu -, kā arī kombinētā piesārņojumagadījumos. Tās ir precīzas un adekvātas vides stāvokļa novērtēšanas metodes, kasizceļas ar salīdzinoši lētām izmaksām un augsto jūtības pakāpi. Biotestēšanasiespējas ir ļoti plašas: tās var izmantot praktiski jebkurai ekosistēmai un pārbaudītne tikai mākslīgas izcelsmes, bet arī dabiskos procesos radušās vielas. Ekoloģiskāriska noteikšanai biotestēšanu plaši izmanto arī pirms jaunas produkcijas laišanasapgrozībā, pirms derīgo izrakteņu ieguves vietas izmantošanas u.c. Biotestussevišķi plaši izmanto tādās pasaules ienesīgās tautsaimniecības nozarēs kāfarmakoloģija un kosmētikas rūpniecība.Balstoties uz pasaules pieredzi, darbā tika izvērtēta biotestēšanas loma videskvalitātes kontrolē un ķīmisko savienojumu toksiskuma pārbaudē; noteiktas šometožu priekšrocības un trūkumi; to saistība ar ES Ūdens Struktūrdirektīvu izpildi.Darbs sniedz pamatinformāciju par biotestēšanas izmantošanu hidroekosistēmuekoloģiskā stāvokļa analīzē, šo testu pamatprincipiem un norises gaitu, sīkākiepazīstinot ar metodēm, kurās par testobjektiem tiek izmantoti ūdens organismi.Pētījumos aplūkoti biotestēšanā visplašāk lietotie testi un to standarti, kā arī tolietošana Latvijas vides kvalitātes kontrolē.LU Hidroekoloģijas institūta pētnieku pieredze biotestēšanas jomā saistāsar mājsaimniecībā izmantojamo trauku mazgājamo līdzekļu biotestēšanu;atsevišķu rūpniecībā izmantojamu vielu - un aļģu toksīnu biotestēšanu. Lainoteiktu minēto komponentu ietekmi uz hidroekosistēmu ekoloģisko stāvokli,biotestēšanai tika izmantoti gan plašu pielietojumu ieguvuši testi, gan tomodifikācijas. Kā testobjekti tika izmantoti ūdens augi un dzīvnieki(mikroskopisko aļģu tīrkultūras; zooplanktona organismi; zivju ikri un to mazuļi),kā testkritēriji - aļģu augšanas intensitāte, fotosintētiskā aktivitāte; zooplanktonaorganismu olu produkcija, šķilšanās spējas, izdzīvotība; novirzes ikru un zivju203
LU 63. zinātniskā konference. LATVIJAS ŪDEŅU VIDES PĒTĪJUMI UN AIZSARDZĪBAmazuļu attīstībā, zivju asins sastāva izmaiņas. No plaši pazīstamiem testiem tikaizmantoti Artemia salina tests un Daphnia magna tests.SKUĶU (GRĪVAS) EZERA FITOPLANKTONA SEZONĀLĀS IZMAIŅASDāvis GRUBERTSDaugavpils Pedagoģiskā universitāte,e-pasts: davis@dau.lvIvars DRUVIETISLU Bioloģijas institūts, e-pasts: ivarsdru@latnet.lvPirmie fitoplanktona pētījumi Skuķu (Grīvas) ezerā tika uzsākti 1999.gadā,un laika posmā no 1999. līdz 2000.gadam ezerā tika konstatēti 90 aļģu taksoni no8 aļģu nodalījumiem [1]. Kopš 2004.gada marta Skuķu ezerā tiek turpinātisezonālie fitoplanktona pētījumi.Līdz šim ezera hidroloģisko un hidroķīmisko režīmu pavasara palu laikānoteica Daugavas hidroloģiskā režīma izmaiņas, kā rezultātā ezerā tikakonstatētas tikai palienes ezeriem raksturīgās uzpildīšanās, drenāžas un izolācijasfāzes [2, 3].Gan 1999.–2000., gan arī 2004.gadā fitoplanktona attīstības cikls ezerāraksturojams ar kramaļģu dominanci un ļoti zemām biomasām. Būtiska irDaugavas ūdeņu ietekme, kā rezultātā 1999.gadā uzpildīšanās fāzes laikā Skuķu(Grīvas) ezerā konstatēts Daugavai raksturīgs fitoplanktona sugu sastāvs arzemām biomasām (~0,02 mg/l), kurā dominē agram pavasarim raksturīgāsplanktoniskās kramaļģes. Tai sekojošās drenāžas fāzes laikā pavasaramaksimumu veido kramaļģes Aulacoseira italica, Asterionella formosa,Cyclotella spp. un zaļaļģes. Ciklam beidzoties izolācijas fāzes laikā vasarasfitoplanktona attīstību ierobežo makrofīti, kas akumulē barības vielas un noēnoūdens virsmu. Gan 1999.-2000.g. pētījumu laikā, gan arī 2004.gada vasarasfitoplanktonā atrastas hlorokokāļu rindas zaļaļģes, kā arī planktonā ieskalotāsepifītiskās, perifītiskās un bentiskās kramaļģes. Zilaļģu klātbūtne – minimāla, kasraksturīgi makrofītu tipa ezeriem. Salīdzinoši ar iepriekš pētīto, 2004.gadākonstatēts ievērojams Cryptophyta īpatsvara pieaugums visās sezonās, kas liecinapar eitrofikāciju.1. Gruberts, D., Druvietis I., 2001. Grīvas ezera fitoplanktona attīstības īpatnības. LatvijasUniversitātes 59. konferences tēzes, Zemes un vides zinātņu sekcija. -Rīga, LU izd ., 59.-61. lpp.2. Gruberts, D., Druvietis I., 2001. Phytoplankton periodicity in floodplain lake Grīvas, Latvia – BalticState. 9 th International Conference on the Conservation and Management of Lakes. ConferenceProceedings, Session 4 – BIWAKO, Shiga, Japan, pp. 54-57.3. Gruberts, D. (2003) Four largest floodplain lakes in Latvia: hydrology, hydro-chemistry andhydrobiology. Ecohydrological Process in Northern Wetlands. Selected papers. Ed. by A.Jarved&E. Lode. Tallinn-Tartu., Tartu University Press.204
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4:
UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6:
LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
Page 48 and 49:
Page 50 and 51:
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 164 and 165: LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 204 and 205: LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 219: LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...