Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAnoturīgāka frontes līnija Kurzemē pastāvēja ap 8 mēnešus. Abu karojošu pušufrontes līnijās <strong>un</strong> to aizmugurēs abos pasaules karos tika izbūvēts milzīgs, šobrīdpraktiski neaptverams daudzums dažāda apjoma militāra rakstura būvju. Ja seniepilskalni atradās frontes līnijās vai to tuvumā, tad gandrīz vienmēr arī tie saistībāar to izcilo stāvokli tika izmantoti militāro būvju veidošanai. Dažos gadījumos varkonstatēt, ka kā aizsegs ir izmantoti pilskalnu senie grāvji <strong>un</strong> vaļņi, bieži kāaizsegs, iebūvējot b<strong>un</strong>kurus, ir izmantotas ienaidnieka apšaudei pretējās pilskaln<strong>un</strong>ogāzes. Pilskalnu plakumi savukārt izmantoti ierakumu līniju <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>sp<strong>un</strong>ktuizbūvei. Visas karojošās puses pilskalnus kā reljefā izceltas vai augstākās vietasizmantoja ienaidnieka novērošanai. Dažos gadījumos novērošanas vajadzīb<strong>un</strong>odrošināšanai tika izbūvētas īpašas būves (Daugmales Sakaiņu pilskalns,Smārdes Milzukalns). Tā ka abu karojošu pušu karavīri pārsvarā iepriekš nebijabijuši saistīti ar Latviju, tad pilskalniem kā senvēstures pieminekļiem netikaveltīta nekāda uzmanība, <strong>un</strong> ticami, ka militārpersonas maz apzinājās, kamilitārās būves tiek veidotas senos nocietinājumos.Pēc I Pasaules kara ierakumus pilskalnu plakumos aizlīdzināja zemesīpašnieki; ierakumi pilskalnu nogāzes lielākoties netika aizlīdzināti. Dažosgadījumos kara laika zemnīcas pilskalnu nogāzēs vēl vairākus gadus pēcI Pasaules kara beigām tika izmantotas dzīvošanai. Kolektivizācija pēcII Pasaules kara neveicināja ierakumu aizlīdzināšanu, tāpēc šī kara ierakumipilskalnos ir saglabājušies daudz lielākā mērā.Šobrīd varbūt ir vērts uzdot jautājumu, vai militāro būvju paliekas <strong>Latvijas</strong>pilskalnos ir uzlūkojamas tikai kā senvēstures pieminekļa postījums vai varbūt tāsvarētu uzskatīt arī par pilskalnu nesenāka izmantojuma liecībām. Ja tas tā, tad kātādas arī militārās būves varētu tikt uzlūkotas par <strong>Latvijas</strong> pilskalnukultūrvēsturiskās nozīmības ja<strong>un</strong>āko laiku liecinājumiem.IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS KĀ RĪGASAGLOMERĀCIJAS ROBEŽU NOTEIKŠANAS INDIKATORSArmands VILCIŅŠ<strong>Latvijas</strong> Universitātes Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultāte,e-pasts: Armands.Vilcins@lu.lvAglomerāciju robežu noteikšana ir salīdzinoši sarežģīts pētījumu virziens,taču tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu centrālās pilsētas veiksmīgu f<strong>un</strong>kcionēšanu<strong>un</strong> prognozētu iespējamās iedzīvotāju plūsmas. Tieši iedzīvotāju plūsmas <strong>un</strong>pārbraucienu biežums ir viens no galvenajiem kritērijiem, kas limitē aglomerācijasārējās robežas. Šo pārbraucienu biežumu pētīšanai tiek izmantotas gan tiešāsmetodes (aptaujas dzīvesvietās, darbavietās), gan netiešās metodes (nodokļupārskaitījumu apjoms starp pašvaldībām, sabiedriskā transporta kursēšanas biežums<strong>un</strong> maršrutu skaits). Urbanizācijas procesa sākotnējās fāzes laikā notiek iedzīvotāju98
Change language