Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJANotece turpinās subglaciālajās ielejās;tajās, atkarībā no situācijas, notiekdziļuma erozija vai akumulācija;Saglabājušos <strong>un</strong> apraktosubglaciālo ieleju tīkls;nogulumi tajās (osos, osuterasēs), akmeņu klājieni,viendabīgi smalkais smilts <strong>un</strong>aleirīta materiāls, kas pildaapraktās ielejasCEMENTA RAŽOŠANA UN TĀS IZEJVIELAS BALTIJAS VALSTĪSDace RUTKAValsts ģeoloģijas dienests,e-pasts: dace.rutka@vgd.gov.lvViena no tautsaimniecības nozarēm, kura, pārvarējusi krīzi pagājušāgadsimta deviņdesmito gadu sākumā, tagad sekmīgi attīstās visās trijās Baltijasvalstīs, ir cementa ražošana. Šīs nozares pirmsākumi Latvijā <strong>un</strong> Iga<strong>un</strong>ijāmeklējami jau 19.gs. Savukārt, lai arī Lietuvā cementa ražošanai ir salīdzinošinesenas tradīcijas (rūpnīca darbojas no 1952.gada), tā tomēr pēc saražotāsprodukcijas daudzuma gandrīz neatpaliek no Iga<strong>un</strong>ijas, kura šajā ziņā ir līderisBaltijas valstu vidū.Baltijas valstīs izmanto tā dēvēto “slapjo” ražošanas tehnoloģiju.Kaļķakmeņiem <strong>un</strong> māliem jau malšanas procesā tiek pievienots ūdens. Nosadrupinātā materiāla iegūst duļķi, kuras minerālās daļas sastāvā ir 76%kaļķakmens, 19% māla, 4% smilts <strong>un</strong> 1% izdedžu. Masu maļ duļķa dzirnavās <strong>un</strong>tad novada speciālos baseinos. Šeit tiek ņemtas duļķes analīzes. Pēc torezultātiem <strong>un</strong> attiecīgas korekcijas duļķi pārsūknē vienā lielā baseinā, kur toregulāri maisa. No baseina duļķi pa caurulēm pārsūknē uz krāsni, kur, augstāstemperatūrās apdedzinot, iegūst klinkeru – cementa ražošanas starpproduktu. Pēcklinkera atdzesēšanas to pa konveijeru nogādā uz dzirnavām, kur samaļ līdzpulverim kopā ar ģipšakmeni. Ģipšakmens piedeva nepieciešama cementasaistīšanās laika regulēšanai. Malšanas procesā pievienojot vēl citas piedevas,iegūst dažādu marku cementu. Gatavo cementu pa caurulēm ar gaisa palīdzībuaizpūš uz uzglabāšanas silosiem. Patērētājiem cementu nogādā pulverveidā arcementu vedējām automašīnām vai arī fasētu maisos.Iga<strong>un</strong>ijā pašlaik vienīgā cementa ražotāja ir K<strong>un</strong>das cementa rūpnīca.“K<strong>un</strong>da Nordic Cement” akciju sabiedrība tika izveidota 1992.gadā <strong>un</strong> tagadietilpst Heidelbergas cementa ražotāju grupā. Galvenās cementa ražošanasizejvielas – kaļķakmeni <strong>un</strong> mālu - iegūst netālu no K<strong>un</strong>das. Kaļķakmens atradneLo<strong>un</strong>a–Aru, kurā ieguve notiek no 1956.gada, atrodas 8 km no cementa rūpnīcas.Atradnes derīgo slāņkopu veido vidusordovika Lasnamē <strong>un</strong> Uhaku svītukaļķakmeņi, tās biezums vidēji 11 m. Segkārtas biezums 2–2,5 m, to veidokvartāra ieži. Kaļķakmens ieguve notiek vienā kāplē, kura aptver praktiski visu140
Change language