Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAlēzenas nogāzes. Morfoloģiski izteiksmīgākās ir Cēres radiālajai grēdai paralēliorientētās reljefa formas.Cēres radiālā grēda atrodas uz pirmskvartāra virsas pacēluma, kurusaposmo nelieli lokāli augšdevona terigēno iežu virsas paaugstinājumi unpazeminājumi (Juškevičs, 1999), kas morfoloģiski atgādina erozijas drumlinus.Kvartāra nogulumu vidējais biezums ir ap 40 m, bet grēdas augstākajā daļāsasniedz 50-60 m. Detāli veiktie iekšējās uzbūves pētījumi (Strautnieks, 2000;Strautnieks et al., 2004) liecina, ka pārsedzošais slānis ir 0-5 m biezsaugšpleistocēna morēnas smilšmāls un mālsmilts. Zem pārsedzošās morēnas 12-15 m dziļajos karjeros Cēres grēdas ziemeļdaļā dominē ledāja deformētiglacioakvālie nogulumi ar tajos ietvertiem nelieliem devona smilšakmensatrauteņiem, vietām arī līdz 1 m biezi diamikta un morēnas slāņi. Savstarpējiparalēli saguļošajos, krokotajos glaciofluviālo nogulumu slāņos ir redzamsslīpslāņojums. Formveidojošajos nogulumos redzamas dažāda izmēra unmorfoloģisko paveidu krokas. Lielākās ir gareniskā izliekuma krokas, kuru šarnīriir aptuveni paralēli Cēres grēdas garenasij. To amplitūda ir ap 6 m. Antiklinālāsgareniskās krokas ir Cēres grēdas virsmu saposmojošo mazo drumlinveida formuveidojošās struktūras. Galveno kroku spārnos aleirīta un smalkgraudainas smiltsstarpslāņos ir novērojamas tecējuma krokas un atūdeņošanās struktūras.Raksturīga īpatnība ir arī dažādu ģenerāciju un izmēru diapīrkrokas.Detālpētījumu laikā formveidojošajos nogulumos tika veikti plaknisko un vairāknekā 1500 lineāro struktūrelementu mērījumi. Cēres grēdas ziemeļrietumu malā(rietumu karjerā) dominējošais oļu linearitātes virziens ir ZR, bet krituma azimuts20º-30º. Kroku rietumu spārnos oļu garenasis krīt ZR vai DR virzienā. TuvākCēres grēdas austrumu malai (austrumu karjerā) oļu garenasis krīt Z-ZA virzienā.Minētie krituma virzieni liecina par ledāja spiediena virziena maiņu grēdasziemeļgalā. Reģionālais ledājkustības virziens ir no Z, bet reljefa formasveidošanā nozīmīgs ir laterālais spiediens no ieplakām. Šāds spiedienu sadalījumsraksturīgs radiālo starpmēļu paugurgrēdu un drumlinu veidošanā.Pēc morfoloģijas un iekšējās uzbūves īpatnībām Cēres grēda ir analoģiskaValdelvitsas-Johanistāles pauguriem, kurus J.Piotrovskis (1997) klasificējis kāmegadrumlinus. J.Straume (1979) Cēres grēdu raksturojis kā stūra masīvu.Svarīgi atzīmēt, ka glaciodepresijā līdzās Cēres grēdai izvietotas vairākascitas, paralēlas, morfoloģiski un pēc uzbūves līdzīgas reljefa formas – Okslesgrēda un citas, tādējādi, iespējams, ka tās kopā veido megadrumlinu lauku.157