Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAfunkcijām, mācību metodes tika izmantotas kā domāšanas ārējie ietekmeslīdzekļi, lai attīstītu priekšstatu un jēdzienu saprašanu. Iepazīstoties ar Maslova[12.] vajadzību teoriju kā psihisko procesu iekšējo rosinātāju, personībasmotivāciju izmantoju apkārt notiekošā izpratnei.Skolēnu ģeogrāfiskā domāšana ir zinātniskās domāšanas sastāvdaļa, kuruattīsta mācīšanas un mācīšanās vienotajā procesā. Operācijas izvirza sīkas unspecifiskas darbības, kas neietilpst problēmas vispārinājumā, bet uzskatāmikombinē risinājuma stratēģiju ar pamatpazīmēm. Krievu pedagogi V.Davidovs[10.] un N.Menčinska [12.] pētījumos ir lietojuši abstrahēšanās operāciju, kur tāveic apskatāmā notikuma izdalīšanu un nodalīšanu no vispārīgajiem priekšstatiemapgūstamās problēmas risināšanā. Pēc krievu psihologa B.Teplova [16.] pētījumapar karavadoņu domāšanas stratēģiju atzinumiem, vispārināšana augstākajālīmeni iespējama, ja argumentācijā apvieno vairākos priekšmetos apgūtoslikumus, kuri atspoguļo būtisko un nebūtisko pazīmju analizēšanu, salīdzināšanuun sintezēšanu. Ģeogrāfijas priekšmeta apguve ir cieši saistīta ar norisēm dabā,kuras izskaidro fizikas, ķīmijas, bioloģijas un astronomijas likumi. Laivispārizglītojošā skolā [6.] attīstītu priekšstatu saprašanu par pasauli kā vienotuun veselu cilvēku dzīvei nepieciešamu vidi, ar vajadzīgo pazīmju sistematizēšanu,jēdzienus klasificē ģeogrāfijas, dabas vides, ekonomikas un sociālās dzīveskategorijās. Operācijas domāšanā neparādās tīrā veidā, bet tiek funkcionālisasaistītas apgūstamās problēmas uzdevumu risināšanā. Tā ģeogrāfijas valstsstandartā ietvertais mācību saturs kļūst par mācīšanas un mācīšanās vienotāprocesa problēmu.Mācību saturam kļūstot par apguves problēmu, tas tiek sadalīts atbilstošiskolēna vecuma posmiem pa klasēm. Ģeogrāfiju skolēni sāk apgūt 6. klasē. Tas ir12/13 gadu vecumā, kad, pēc austriešu psihologa Ž.Piažē [4.] un daudzupedagogu atzinuma, skolēni ir spējīgi operatīvi strādāt domāšanā. Šajā sakarībā irjāatceras krievu psihologa L.Vigotska [19.] pētījumi par tuvākās un tālākāsdarbības iespēju zonām atbilstoši vecuma posmiem. Ņemot vērā skolēnu attīstībuun sagatavotības pakāpi, izmantojot atbilstošas mācību metodes, tika aktivizētasoperācijas skolēnu domāšanā. Ģeogrāfijas likumsakarību apgūšanai izmantojavingrinājumu refleksiju ar mērķtiecīgiem uzdevumiem. Izmantojot fiziologaI.Pavlova [14.] un biologa V.Detjē pētījumus, tika ņemts vērā, ka ikviena reakcijaveidojās atkārtoto vingrinājumu rezultātā. Attīstot funkcionālo saprašanu apziņā,iepazinos ar fiziologa I.Sečenova [16.] pētījumu pieredzi, ka visi psihiskie akti,kas saistīti ar domāšanu, attīstāmi refleksīvi, aktivizējot fizioloģiskos dotumus.Mācīšanās uzdevumi skolotāja formulējumā kļuva par apziņas ārējo ierosuoperāciju dinamikai skolēna domāšanā.Atmiņu priekšstati operācijās uztvēra acs muskuļu un roku kustības, kasrunāja, rakstīja, zīmēja un modelēja. Priekšstati sintezējās mijsakarībās uzdevumuaktivizēto asociatīvo saikņu dēļ. Asociatīvie priekšstati aktualizējās domāšanā, jaskolēnu atmiņā ir uzkrāti sākotnējie priekšstati, kuri tiek atpazīti ar atbilstošo80