Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNEAUGSNES KOLEMBOLU CENOZES REAKCIJA UZ KLIMATAPASILTINĀŠANOS DESMIT GADU PERIODĀEdīte JUCEVIČA, Viesturs MELECISLU Bioloģijas institūts,e-pasts ejucevica@email.lubi.edu.lvNo 1992. līdz 2002.gadam veikti ilgtermiņa pētījumi par klimata izmaiņuietekmi uz priežu lāna augsnes kolembolām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.Pētījumi veikti trīs dažāda vecuma priežu audzēs: jaunā audzē (30-40 gadu), vidējavecuma audzē (50-70 gadu) un vecā audzē (150-200 gadu). Augsnes paraugi (skaits- n=100, lielums – 5 cm 2 x 10 cm) - kolembolu uzskaitēm ievākti vienreiz gadaaugusta beigās vai septembra sākumā pēc īpašas shēmas ar augsnes urbi augsnespētījumiem paredzētajā parauglaukumā. Kolembolas no augsnes paraugiemizdalītas ar modificētu temperatūras un mitruma gradientu nodrošinošu ekstraktoru.Kopumā paraugos konstatētas 66 kolembolu sugas. Sugu bagātība parauglaukumossvārstās robežās no 47-55 sugām, bet to blīvums – no 7300-8300 ind./m 2 . Laikā no1992.-2002.g. pēc vietējās meteostacijas (Rūjiena) datiem konstatēts statistiskibūtisks pozitīvo (>4 o C) gaisa temperatūru summas pieauguma trends. Tajā pašālaikā nokrišņu daudzums un augsnes mitrums svārstījās pa gadiem. Datu analīzesrezultātā, izmantojot nemetrisko multidimensionālo skalēšanu (NMS), tika iegūtasdivas asis, kas izskaidro attiecīgi 48,6% un 38,6% no kopējās datu variācijas. Pirmāass sakrita ar pozitīvo temperatūru summu izmaiņu trendu (r=0,66, p=0,05) un tādēļtika interpretēta kā klimata pasiltināšanās negatīvā ietekme uz kolembolām, it īpašieuedafiskajām sugām, kas apdzīvo augsnes O horizonta apakšējos slāņus. Otrā asstika interpretēta kā augsnes mitruma fluktuāciju ietekme uz hemiedafiskajāmkolembolām, kas apdzīvo nedzīvo zemsedzi; tās korelācija ar augsmes mitrumu –r=-0,62, p=0,05). Kolembolu sugu bagātība visos pētītajos parauglaukumospētījumu periodā pakāpeniski samazinājās no 29-36 sugām līdz 13-26 sugām.Korelācija starp NMS asīm (r=0,455, p=0,05) norāda uz mijiedarbības efektu, kaspastāv starp pozitīvajām temperatūrām un augsnes mitrumu. Mežaudzes vecumamnebija nekādas ietekmes uz kolembolu sugu kompleksa struktūru, tādēļ novērotāsizmaiņas nav saistāmas ar ekoloģiskajām sukcesijām. Kolembolu sugu kompleksureakcijas deva iespēju secināt, ka konstatētajām izmaiņām sugu sabiedrībās navlokāls, bet gan reģionāls raksturs. Izskaitļojot vidējo parauglaukumu (sugusabiedrību) temporālo trajektoriju NMS asīs visiem trim parauglaukumiem, tikakonstatēts, ka 1 NMS ass sakrīt ar temporālo gradientu un pozitīvo temperatūrupieauguma trendu. Tajā pašā laikā, sugu sabiedrību temporālo vektoru lielā mērānosaka otrs ekoloģiski svarīgs faktors – nokrišņi un augsnes mitrums. Šo faktorumijiedarbība izpaužas kā savdabīgas vektora “cilpas” sugu sabiedrību vektorutemporālajā trajektorijā.177