Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNE3. nepieciešams uzstādīt informatīvas zīmes ar norādi uz peldvietasatrašanās vietu, lai mazinātu ja<strong>un</strong>u <strong>un</strong> stihisku peldvietu veidošanos.MĀRUPĪTES ŪDENS KVALITĀTEElga APSĪTE*, Ilga KOKORĪTE*, Māris KĻAVIŅŠ*, Ansis ZĪVERTS*** - <strong>Latvijas</strong> Universitāte, Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultāte,e-pasts: elga.apsite@lu.lv** - <strong>Latvijas</strong> Lauksaimniecības <strong>un</strong>iversitāte, Lauku inženieru fakultāte,e-pasts: aziverts@apollo.lvPētījuma mērķis – raksturot Mārupītes ūdens kvalitāti pēdējo triju gadulaikā. No 2002.gada maija līdz 2003.gada aprīlim <strong>un</strong> 2005.gadā ņemti ikmēnešaūdens paraugi Mārupītē trijās vietās: augšpus <strong>un</strong> lejpus Māras dīķa <strong>un</strong> augšpus tāsietekas Daugavā. <strong>Latvijas</strong> Universitātes Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultātesVides kvalitātes monitoringa laboratorijā veiktas ūdens paraugu analīzes šādiemparametriem: N-NO 3 - , N-NO 2 - , N-NH 4 + , N kop , P-PO 4 3- , P kop , Si kop , Cl - , Ca 2+ , Mg 2+ ,K + , Na + , HCO 3 - , SO 4 2- , kopējā cietība, EVS, ĶSP, BSP 5 , O 2 <strong>un</strong> ūdens krāsainība.Pētījumā analizēta ne tikai Mārupītes ūdens kvalitāte, bet arī tās ķīmiskaissastāvs, hidroloģiskais režīms <strong>un</strong> upes slodzes dažādiem hidroķīmiskajiemparametriem. Ikdienas caurplūdumi simulēti, izmantojot matemātisko modeliMETQ98. Upes slodžu aprēķināšanai izmantots FLOWNORM modelis.LandCorine 2000 datu bāze izmantota, lai analizētu zemes apauguma raksturuMārupītes baseinam.RĪGAS UN PIERĪGAS EZERU EKOLOĢISKAIS STĀVOKLIS UNTĀ SAISTĪBA AR TOKSISKO AĻĢU MASVEIDA ATTĪSTĪBUMaija BALODE, Ingrīda PURIŅA, Māra PFEIFERE, Solvita STRĀĶE,Ieva BĀRDA, Jānis AĢIS, Miks VEINBERGSToksiskās aļģes ir ne vien nopietna globāla mēroga problēma, bet tieši skararī <strong>Latvijas</strong> ūdenstilpes, sevišķu aktualitāti iegūstot rajonos, kam raksturīga lielaantropogenā slodze <strong>un</strong> augsts viegli noārdāms organisko vielu saturs vidē. Pēdējosgadu desmitos virknē <strong>Latvijas</strong> ūdenstilpju konstatētas būtiskas toksisko aļģuīpatsvara pieauguma tendences, vasarās izraisot intensīvu “ūdens ziedēšanu”, kassavukārt izraisa ūdens dzidrības samazināšanos, skābekļa deficītu <strong>un</strong> pūšanasprocesu sākšanos vidē. Bez jau minētajām parādībām bīstamo aļģu masveidasavairošanās parasti saistās ar aļģu toksīnu (hepatotoksīnu <strong>un</strong> neirotoksīnu)producēšanu <strong>un</strong> to izdalīšanos apkārtējā vidē, kas savukārt negatīvi ietekmē pārējoūdens organismu attīstību, radot to reproduktīvo spēju zudumu <strong>un</strong> mirstību, kā arībūtisku sugu daudzveidības samazināšanos.166
Change language