Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAgabalus. Lētīžas upes krastos atsedzas ledāja nogulumos asimilēti Juras iežuatrauteņi (Āboltiņš et al., 2004).Glaciotektoniskās struktūras atsedzas Lētīžas upes ielejas labā pamatkrastakraujā, apmēram 2 km no ietekas Ventā, 0,5 km DDR no Lēģernieku mājām.Līdz 15 m augstās krasta kraujas apakšējā daļā atrodas divi, līdz 5 m augstiatsegumi, orientēti gandrīz Z-D virzienā. D atsegumā izsekojama lielāka slāņulitoloģiska dažādība un glaciodislokāciju daudzveidība. Guļošās krokas apakšējāspārnā 3 apakšējie slāņi saguļ gandrīz horizontāli, līdzīgi kā ziemeļu atsegumāslāņu lielākā daļa. Atsegumos redzami ledāja nogulumos asimilēti jurasnogulumi. To apakšējā daļā redzams diamikts ar sīkkārtotām baltas krāsas jurassmiltīm, kurās ir melnas, pārogļotas koksnes ieslēgumi. Diamiktam uzguļtumšpelēks, tumšs sīkslāņots smilšmāls un mālsmilts ar irdenām brūnoglēm unmelniem vai tumšbrūniem koksnes gabaliem. Slānī sastopami labi noapaļoti oļi,pirīta vai markazīta konkrēcijas un oranžbrūnas krāsas dzelžotas smilts ievilkumi.Augstāk to nomaina pelēkbrūna morēnas mālsmilts ar oļiem un grants graudiem.Pelēkbrūnā morēna ir sīkplātņaina, kurā plātnīšu kritums ir gandrīz vertikāls. Uzmorēnas slāņu un diamikta kontaktiem redzamās vilkšanas krokas atspoguļobīdes deformācijas un norāda uz ledāja radīto spiedienu no ZZA. Virs gandrīzhorizontāli saguļošiem slāņiem atrodas sakrokoti slāņi, kas atšķiras gan pēclitoloģiskajām īpatnībām, gan arī pēc noblīvētības pakāpes un krāsas.Tumšpelēks, vietām gandrīz melns morēnas smilšmāls pārliecoties veido arīguļošās krokas augšējo spārnu. Raksturīgi, ka morēna ir ļoti blīva, ar labinoapaļotiem gludiem oļiem. Morēnas plātņu kritums ir gandrīz vertikāls. Morēnasslānī ir vairākas līdz 3 cm biezas, izlocītas oranžbrūnas smilts ievilkumu josliņasun gaišākas krāsas, 1-4 mm biezas smilts-grants kārtiņas. Krokas kodolāizsekojami sakrokoti dažādgraudainas un aleirītiskas smilts slāņi ar tumšbrūna vaipelēkbrūna māla un mālaina aleirīta starpkārtiņām, kā arī dažus cm biezs brūnasmorēnas slānis un gaišbrūna (ķieģeļkrāsas) morēnas mālsmilts ar grants graudiemun oļiem. Atsegumā kopumā ir redzami dažādas krāsas morēnas slāņi, bet dominētumšpelēkā, gandrīz melnās krāsas morēna ar asimilētiem juras sistēmasnogulumiem, to skaitā organiskajām atliekām (gliemežu čaulām, amonītudrumslām u.c.). Tādējādi viens no svarīgākajiem morēnas krāsu noteicošajiemfaktoriem ir ledāja gultnes iežu litoloģiskās īpatnības.Morēnas slāņos guļošajā krokā un diamiktā zem tās izmērīto oļu garenasumaksimumi diagrammās (STEREONET) ir izkliedēti un maksimumi nav lielākipar 6%, tādējādi norādot uz oļu rotācijas kustību. Visās diagrammās galvenie oļumaksimumi izvietoti DR sektorā un atspoguļo virzienu, kas ir paralēlsledājkustības un materiāla pārvietošanas virzienam – no ZZA un vērstsperpendikulāri vaļņveida reljefa formu gareniskajām asīm.111