Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAvalsts rietumu daļā, bet arī lielo upju (Daugavas un Gaujas) baseinos, līdzīgi kādaudzām vaskulāro augu sugām ar rietumu izplatību. Turpināmi pētījumi parsūnu purvu sugas smalkā sfagna Sphagnum tenellum izplatību Latvijā, kuruN.Malta un J.Strautmanis(1926) arī min pie rietumu sugām, bet kura izplatība vēlpagaidām apzināta nepietiekoši. Krievu briologi M.Ignatovs un O.Afoņina (1992)šai sugai min plašu sastopamību uz austrumiem no Latvijas: Baltkrievijā,Krievijas Eiropas daļā un ziemeļaustrumos (Arhangeļskas apgabalā un Komirepublikā), taču tā noslēdzas pie Urāliem un turpinās tikai Tālajos Austrumos.Joprojām Latvijā tikai atsevišķas atradnes ir tādām retajām rietumu sugām, kāzaļajai buksbaumijai Buxbaumia viridis, Baumgartnera un košzaļajai pārzobeiZygodon baumgartneri, Z viridissimus, mīkstajam un jumstiņu sfagnamSphagnum molle, Sphagnum imbricatum, lapsastu krūmītei Thamnobryumalopecurum, starainajai pumpurzarītei Cephaloziella stellulifera (pēdējo sugu2003.gadā kāpās pie Užavas grīvas atradusi B.Laime). 1998.gadā pirmoreizLatvijā konstatēta viļņainā šķībvācelīte Plagiothecium undulatum, kuraslīdzšinējās atradnes ir vienīgi Kurzemē (I.Vaivades, L.Liepiņas un I.Rērihasvākumi). Bez tam, kā jau esam minējuši (Āboliņa, Rēriha, 2004), 2002.gadāLatvijā atrasta agresīvā adventīvā tropu suga parastā līklape Campylopusintroflexus (Dicranaceae), kura izplatās no rietumu valstīm. Tās atradnespagaidām arī ir vienīgi Kurzemē (I.Rērihas vākumi). Otra agresīvā dienvidupuslodes sūnu suga Orthodontium lineare (Bryaceae), kura Eiropā izplatās līdzīgiparastajai līklapei un jau pienākusi tuvu Latvijas rietumu robežai, pie mums vēlnav reģistrēta.Austrumu izplatība pagaidām apstiprinājusies vienīgi Haldana dažādlapeiCallicladium haldanianum un bālganajam hipnam Hypnum pallescens.Jāatzīst, ka arī mūsdienās nav atrisināts jautājums par sūnu rietumu undienvidu izplatības sugu atšķiršanu. Tas veicams plašākā un dziļākā skatījumā.Šādas grūtības minējuši jau N.Malta un J.Strautmanis savā 1926.gada darbā.AtsaucesĀboliņa, A., Rēriha, I. 2004. Papildinājumi Slīteres nacionālā parka sūnaugu florai. LU 62.zinātniskākonference. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Rīga: 14-16.Ignatov, M.S., Afonina O.M. 1992. Check-list of mosses of the former USSR. Arctoa, vol.1. (1-2),KMK Scientific Press Ltd, Moskow: 1-85.Malta, N., Strautmanis, J. 1926. Übersicht der Moosflora des Ostbaltischen Gebietes I. (AllgemeineBemerkungen und Lebermoose). Acta Horti Bot.Univ.Latv., I, Nr.2. Rīga: 115-142.13
LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAPADOMJU KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANA UNIZMANTOŠANA TŪRISMĀ LATVIJĀIlgvars ĀBOLSVidzemes augstskola, e-pasts: ilgvars.abols@va.lvPēc PTO prognozēm, nākotnē pieaugs pieprasījums pēc kultūras tūrismaproduktiem. Galvenie šo produktu grupas pircēji ir trešās paaudzes pārstāvji, kuruskaits Eiropā strauji pieaug. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā arvienpalielināsies tūristu skaits no šīm valstīm, tāpēc būtiski valstiskā līmenī ir domāt,kādus atšķirīgus kultūras tūrisma produktus Latvija var piedāvāt. No ES valstīmpadomju perioda iezīmes salīdzinoši maz sastopamas Polijā, Čehijā un citāsAustrumeiropas valstīs. Nesalīdzināmi bagātāks šis mantojums ir Baltijas valstīs.Rietumeiropas tūristiem par šo periodu Latvijā ir lielāka interese nekā par citiemvēsturiskiem periodiem. Padomju periodu nevar izslēgt no Latvijaskultūrvēsturiskā mantojuma, kas daudzviet vēl saglabājies kultūrainavā, betlēnām un neatgriezeniski sāk aiziet nebūtībā. Vēl daudzviet var atrast, bet arī toskaits samazinās, sadzīves priekšmetus, mēbeles un citas lietas, kas raksturīgaspiecdesmitajiem, sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem.Tas ir periods, ko nevar izgriezt kā nebijušu, un tā vispusīgai atspoguļošanainepietiek ar Okupācijas muzeju.Norobežojoties no politiskiem lozungiem, Latvijā ir jāsāk valstiskaprogramma padomju perioda kultūras mantojuma (nevis ideoloģijas)saglabāšanai. To varētu balstīt uz divām darbībām: Pirmkārt, visā Latvijas teritorijā jāapzina šī perioda interesantākie unraksturīgākie arhitektūras veidojumi un jāpiešķir tiem valstsaizsargājamo kultūras pieminekļa statuss, kas aizsargātu tos nopārbūves un rekonstrukcijas; Otrkārt, jāveido Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja padomjuperioda filiāle. Filiāles izveides ideja saskan gan ar arhitekta Kundziņa1932. gadā definēto muzeja misiju: "Brīvdabas muzejs grib sakopotmūsu tautas kultūras darinājumus tādā sakarībā, kādā tie radušies unlietoti pagājušajos laikos - kopainās uzglabāt sendienu dzīves redzamosaturu, kas ietverts celtnēs, viņu apkārtnē un sakārtojumā, telpu iekšējāizveidojumā, iedzīves un darba piederumos." (Latvijas Etnogrāfiskaisbrīvdabas muzejs 2004., ER), gan ar to, kā šāda veida muzeji attīstāscitur pasaulē, piemēram, „Norsk Folkmuseum” Oslo vai Maihaugenabrīvdabas muzejs Lillehammerā, kur izveidotas divdesmitā gadsimtaekspozīcijas.Filiāli labāk būtu veidot ārpus Rīgas, vietās, kuras radušās padomjuperiodā. Vidzemē piemērotas vietas ir Sedas pilsēta vai Zilākalna pagasta centrsZilaiskalns, bet tā var atrasties arī cituviet Latvijā.14
Page 1 and 2: LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4: UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6: LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 11: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 15 and 16: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 62 and 63:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 219:
LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...