Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAģeogrāfisko izvietojumu, skolas lielumu, nodrošinājumu ar mācību līdzekļiem,skolotāja kvalifikāciju <strong>un</strong> tamlīdzīgi.Saturiski ģeogrāfijas kurss pēc dominantēm ir iedalāms trīs daļās, kursākumskolā tās ir dabas <strong>un</strong> vides zināšanas, pamatskolā – dabas ģeogrāfija <strong>un</strong>vidusskolā - cilvēkģeogrāfija. Līdz ar Dabaszinību mācību standarta ieviešanu arpaplašinātu pārklājumu līdz 6. klasei, tradicionālā dabas ģeogrāfija mūsdienāsaptver vairs tikai trīs kases (7.-9.). Atbilstošie standarti nosaka dabas ģeogrāfijaskomponentes dažādās standartu apskatītajās klašu grupās šādi:Dabaszinības1.–6. klaseiZeme <strong>un</strong> tās vieta VisumāPlanēta Zeme Saules sistēmā.<strong>Zemes</strong> litosfēra.<strong>Zemes</strong> hidrosfēra.<strong>Zemes</strong> atmosfēra.<strong>Zemes</strong> dabas ainavas.ĢeogrāfijaPamatskola (7.-9.kl.)Zināšanas <strong>un</strong> izpratne par<strong>Zemes</strong> dabas sistēmām,dabas procesiem <strong>un</strong>parādībāmZeme – Saules sistēmasplanēta. <strong>Zemes</strong> izcelšanās <strong>un</strong>veidošanās.<strong>Zemes</strong> litosfēra <strong>un</strong> reljefs.<strong>Zemes</strong> hidrosfēra.<strong>Zemes</strong> atmosfēra, zemeslodesklimats.Dabas ģeogrāfiskās ainavaspasaules daļās.ĢeogrāfijaVidusskola (10.-12.kl.)<strong>Zemes</strong>lodes dabas resursi, touzbūve, sastāvs, veidošanās,attīstība, pārveidošanās <strong>un</strong>izvietojuma likumsakarības.Tās ir pamatprasības, kas tālāk attīstāmas programmās, kuru paraugi tikaIZM ISEC izstrādāti 2004.gadā, balansējot pieejamo st<strong>un</strong>du skaitu <strong>un</strong> standartosnoteikto zināšanu apjomu apguvei. Visumā tie ir veiksmīgi, lai arī būtu uzlabojaminākotnē, tomēr tikai pēc tā piemērošanas pieredzes izvērtējuma, kad Mācībuprogrammas paraugi tiks adaptēti konkrētos skolu visai atšķirīgos apstākļos.Visai atšķirīga ģeogrāfijas mācīšanas sistēmas veidošanas pieredze ir citāspasaules valstīs, it īpaši ASV. Pieredze ASV ir īpaša ar vispārzināmām izcilivājām ģeogrāfijas zināšanām apmācāmajiem, sistēmas pārstrukturēšanaspakāpeniskumu gandrīz 25 gadu laikā <strong>un</strong> atzīstamiem pēdējo gadu sasniegumiem.Izšķiroša loma šajā sistēmā noteikta tieši skolotājiem <strong>un</strong> to kvalifikācijām, kā arīja<strong>un</strong>ajam ASV Nacionālajam ģeogrāfijas standartam (t.s. 18 p<strong>un</strong>ktu standarts)skolās. Skolotāju kvalifikācija ir noteikta par izšķirošo. Tieši vidusskolasskolotājs ir atbildīgs par priekšmeta programmas realizāciju visā apmācībuprocesā. Atšķirības ir ģeogrāfisko zināšanu izvietojumam trīs dažādos zināšanublokos (sociālās zinātnēs kā atsevišķs priekšmets, citos sociālo zināšanu jomupriekšmetos kā nozīmīgs elements <strong>un</strong> zinātnes priekšmetos kā <strong>Zemes</strong> <strong>un</strong> kosmosazinātņu priekšmets). Īpatnēji, ka vidusskolas mācību programmas <strong>un</strong> plānusģeogrāfijā <strong>un</strong> sociālajās zinātnēs apstiprina Nacionālā Padome tikai kopā ar<strong>un</strong>iversitāšu atbilstošo bakalaura programmu. No ģeogrāfijai atvēlēto st<strong>un</strong>duskaita ASV kopš 2003.gada to ir vidēji par 20-25% vairāk nekā pašreiz Latvijā,92
Change language