Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOLOĢIJAnoskaidrotā absolūtā vecuma). Šo koku labi saglabājusies koksne liecina, ka tānokļuvusi anaerobos apstākļos relatīvi īsā laikā, visticamāk, lielos plūdos vaigruntsūdens līmeņa straujas celšanās laikā. Tātad apraktās koksnes aptuvenaisabsolūtais datējums norāda uz šādas katastrofāla rakstura dabas parādības noriseslaiku, bet, atklājot vienlaikus apraktus koku stumbrus vai celmus lielākā teritorijā, iriespējams novērtēt šīs dabas parādības norises mērogu.Salīdzinot ar iepriekš minēto, ievērojami precīzāku un plašāku informācijupar vides stāvokļa maiņām pagātnē, t.i., koku augšanas laikā, var sniegt tipiskiebioindikācijas rādītāji - šo koku gadskārtu platuma vai blīvuma dati. Mūsdienās,piemēram, Vācijā, no ozolu gadskārtu platuma datiem sastādītās absolūtāsdendrohronoloģiskās skalas ļauj vērtēt ar viena gada precizitāti vides stāvokļapārmaiņas, kas notikušas vairāk nekā 10 000 gadus ilgā laikposmā. Pēc seno kokugadskārtām un to absolūtajām dendrohronoloģiskajām skalām zinātnieki vērtēklimata, ūdens, vēja, zemes virskārtas līmeņa maiņas, uguns un vēl cituekoloģisko faktoru izpausmi un pārmaiņas pagātnē. Tādējādi labas kvalitātes senākoksne vērtējama kā nozīmīgs informācijas avots par vides pārmaiņāmtūkstošiem gadu ilgā laikposmā. Šis informācijas apjoms un tās nozīme vēl vairākpieaug starpdisciplināru pētījumu rezultātā.Diemžēl Latvijā līdz šim minēto seno koku koksne nav pētīta, līdz ar todaļa no tajā uzkrātās informācijas jau gājusi zudumā. Par senas ozola un priedeskoksnes absolūtā vecuma noteikšanu ieinteresēti ir arheologi, jo iegūtās absolūtāsdendrohronoloģiskās skalas izmanto kultūrvēsturisko objektu datēšanai. Tačudabiski apraktas, ar kultūrvēsturiekiem objektiem nesaistītas simtiem un pattūkstošiem gadu senas koksnes datējumi arheologiem Latvijā pagaidām ir mazsaistoši, tāpēc organizācijas, kas pēta Latvijas seno laiku vēsturi, uzņemtiesorganizēt un pilnībā finansēt gan tās datēšanu, gan arī rezultātu analīzi nevar.Paliek atklāts jautājums: kā seno koku koksnē un tās gadskārtās fiksētoinformāciju pie mums Latvijā saglabāt (vismaz zinātnieku nākamām paaudzēm)un kuras zinātnes pārstāvji būtu ieinteresēti šo darbu veikt? Iespējams, ka senokoku gadskārtu dendrohronoloģiskās skalas zināmu jautājumu skaidrošanā varētuizmantot arī kvartārģeoloģijas speciālisti? Kamēr atbildes uz šiem jautājumiemnav rastas, atklāto seno stumbru koksne paliek nepētīta. Tā parasti iet bojā vaitiek savlaicīgi apstrādāta un izmantota, un vismaz lielākā daļa no tajā ietvertāsinformācijas, kā tas ir noticis līdz šim, tiek neatgriezeniski zaudēta.LiteratūraGalenieks, P., 1930. Apraksta ozolmeža atliekas pie Daugavpils. Latvijas Universitātes Botāniskādārza raksti Iacta Horti Botanici Universitatis Latviensis). Rīga, Nr.1/3, 69-74.lpp.Grewingk, C., 1881. Zur Pfahlbautenfrage Liv-, Est- und Kurlands. Sb. GEG, Dorpat, S.49-50.Eberhards, G., 1991. Mums tikai viena Gauja. Rīga, 72-74.lpp.161