Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

More documents

Recommendations

Info

LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAprocess intensīvi norisinās arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. (Penēze et al.,2004a, Nikodemus et al., 2005).Līdzīgas tendences tika konstatētas, analizējot zemes izmantošanasstruktūras maiņu Priekuļu, Bārtas, Vecsaules un Nautrēnu pagastos. Pētījumā tikaizmantotas 20. gs. 20.-30.gadu topogrāfiskās kartes (1911. 1916., 1927.gadusituācijas atspoguļojums) un 90.gadu beigu aerofotouzņēmumi. Dati telpiski tikaapstrādāti, izmantojot ĢIS.Salīdzinot 20.gs. 20.-30 gadu datus ar 90.gadu beigu datiem, tika secināts,ka kopumā visos četros iepriekš minētajos pagastos ievērojami ir palielinājiesmežainums un samazinājušās lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Agrākomežu masīvu teritorijas ir paplašinājušās un, aizaugot laucēm un nelielajām kādreizlauksaimniecībā izmantojamām zemēm, tās kļuvušas homogēnākas.Jauni mežu puduri un nelieli masīvi ir parādījušies agrāk esošolauksaimniecībā izmantojamo zemju vietās. Līdz ar to kultūrainava 20.gadsimtā teir kļuvusi heterogēnāka un ieguvusi mozaīkveida raksturu. Īpaši tas izteiktsBurzavas paugurainē Nautrēnu pagastā un Embūtes paugurainē Priekules pagastā.Tāpat jaunu mežu puduru un masīvu parādīšanās, kā arī veco paplašināšanās, irvērojama visu pagastu nomalēs un teritorijās, kas atrodas tālāk no apdzīvojumacentriem vai ir grūtāk sasniedzamas. Paugurainēs un pagastu nomalēs 20.gs. laikāviskrasāk ir samazinājies viensētu skaits. Datu analīze ļāva secināt, ka pagastunomales un paguraines ir arī teritorijas, kur šobrīd visintensīvāk norit teritorijuaizaugšana ar krūmiem, lai gan Gudenieku pagasta Kurmāles pauguraines daļā šisprocess nav tik izteikts. Tas tiek skaidrots ar lauksaimniecības kultūrvesturiskajāmtradīcijām un ārvalstu lauksaimnieku klātbūtni (Penēze et al., 2004a).Pētāmajās teritorijās tika veikta arī iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viņuviedokli par šodienas lauku kultūrvidi un kultūrainavās notiekošajiem procesiem(Penēze, 2004b). Datu analīze parādīja, ka respondenti izmaiņas laukukultūrainavās 20.gs. kopumā vērtē kā būtiskas un turklāt negatīvi. Šodienas ainavasvizuālā kvalitāte viņu skatījumā ir zema, ko nosaka lauksaimniecībā izmantojamoteritoriju aizaugšana ar krūmiem. Tādēļ arī loģiska bija respondentu pozitīvāattieksme pret to, ka lauku vidi ir nepieciešams uzlabot, sakopjot ainavu. Būtiskiatšķirīgs viedoklis iezīmējās starp respondentiem Vecsaules pagastā, no kuriemvairums nepiekrita šim viedoklim. Iespējams, tas izskaidrojams ar to, ka Vecsaulespagasts salīdzinājumā ar pārējiem analizētajiem pagastiem šobrīd visintensīvāk tiekizmantots. Tāpat arī viensētu izvietojums šeit ir vienmērīgāks. Šie aspekti būtiskiietekmē šodienas pagasta ainavas kvalitātiKopumā var secināt, ka Latvijā zemes izmantošanas struktūras izmaiņaslokālā līmenī, salīdzinot 20.gs. 20.-30.gadus ar 90.gadu beigām, dažādās vietās irbijušas līdzīgas un arī turpmākās tendences iezīmējas līdzīgi. Iespējams, ka nākotnēLatvijas lauku kultūrainava varētu kļūt homogēnāka un līdz ar to zaudēt savuatraktivitāti, jo samazināsies tās atklātums un saskatāmība, kas no iedzīvotājaredzes leņķa palielina ainavas vizuālo kvalitāti. Tātad samazināsies ainavas77
LU 63. zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJAdaudzveidība. Tas ir drauds lauku tūrismam un līdz ar to arī lauku vides attīstībasiespējām. Tādēļ ir būtiski vietējām pašvaldībām, gan arī attiecīgām valstsinstitūcijām pārdomāt tos pasākumus, kas vērsti, lai uzlabotu lauku vidi undažādotu lauku kultūrainavu. Šajā sakarā svarīgi būtu izvērtēt tās priekšrocības, koLatvijai dos pievienošanās Eiropas ainavu konvencijai jeb Florences konvencijai.LiteratūraCanarella, C. 2002. Process of marginalization of agriculture: the role of non-agricultural sectors tosupport economic and social growth in rural areas. Journal of Central European Agriculture.3(3): 206-215.Jongman, R.H.G. 2002a. Homogenisation and fragmentation of the European landscape: ecologicalconsequences and solutions. Landscape and Urban Planning. 58: 211-221.Jongman, R.H.G. 2002b. Landscape planning for Biological diversity in Europe. Landsacpe Research.27: 187-195.Mander, Ü., Rainer, K. 2004. Changing landsacpes in Northeastern Europe based on examples fromthe Baltic countries. In: The new dimension of the Europeans landsacpe.http://library.wur.nl/frontis/landscape/toc_landscape.html (15.11.2004.)Nikodemus, O., Bell, S., Grīne, I., Liepiņš, I. 2005. The impact of economic, social and politicalfactors on the landscape structure of Vidzeme Uplands in Latvia. Landscape and UrbanPlanning. 10: 57-67.Penēze, Z., Nikodemus, O., Grīne, I., Rasa, I. Bell, S.2004. Local changes in the landscape structureof Kurzeme during the 20 th century. Ģeogrāfiski raksti: Folia Geographica, 12: 56-65.Penēze, Z., Nikodemus, O., Bell, S. 2004b. Latvijas lauku kultūrainavas vērtības. In: Latvijasgeogrāfija Eiropas dimensijās. III Latvijas ģeogrāfijas kongress. Rīga: Latvijas Ģeogrāfijasbiedrība. 36-37.DOMĀŠANAS OPERĀCIJU ATTĪSTĪŠANAĢEOGRĀFIJAS MĀCĪŠANAS PROCESĀVaira PODSKOČIJAĢeogrāfijas mācīšanas izpratnei skolotājam jāpārzina pedagoģiskie unpsiholoģiskie procesi, kas pavada mācīšanās gaitu. Vācu pedagogs H.Gudjons [2;255.] par pedagoģisko atziņu uzskata, ka mācību process tiek zinātniski plānotsun sakārtots didaktiskajos modeļos, kuru izmantošana atkarīga no katra skolotājameistarības. Lai zināšanas kļūtu par skolēnu personisko vērtību, ir jāpārzinadomāšanas psiholoģija, kas uztver un analizē priekšstatu un jēdzienumijsakarības. Izvēlētā temata aktualitāti pamatoju ar pedagoģes I.Žoglas [8;102.]pētīto atziņu, ka skolotājs izvēlas metodes, lai palīdzētu skolēniem mācīties unveidot personības pozitīvo attieksmi [9.] pret dabas un sociālo vidi.Svarīgākā nozīme šajā procesā ir funkcionālai domāšanai. Tādēļ savādarbā aplūkoju tās mehānismus un analizēju iespēju, kā padarīt racionālākuģeogrāfijas mācīšanos. Vadoties no 2000.gadā pabeigtā pētījuma par skolēnuvēsturisko domāšanu pilsoniskās un valstiskās apziņas attīstīšanā, personiskajāpieredzē aprobētās atziņas izmantoju ģeogrāfiskās domāšanas veidošanai.78
Page 1 and 2:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES63. ZINĀTNI
Page 3 and 4:
UDK 91+5(063)Ge540Ģeogrāfija. Ģe
Page 5 and 6:
LU 63. zinātniskā konference. SAT
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27: LU 63. zinātniskā konference. ĢE
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Augstiene(ledusšķirtne)LU 63. zin
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
LU 63. zinātniskā konference. VID
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
LU 63. zinātniskā konference. LAT
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 219:
LU Akadēmiskais apgādsBaznīcas i
show all

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...