Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
Latvijas UniversitÄtes 63. konferences LU Ä¢eogrÄfijas un Zemes ...
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>LU</strong> <strong>63.</strong> zinātniskā konference. ĢEOGRĀFIJANBD teritorijā invāzijas pazīmes konstatētas 167 kokaugu taksoniem, 92 notiem novēroti pašizsējas gadījumi. Provizoriskie dati liecina, ka pašizsēja visbiežāknovērota Dienvideiropas (DE), Ziemeļamerikas (ZA) <strong>un</strong> Tālo Austrumu (TA), retākEirāzijas (EAZ) sugām. Samērā bieži pašizsēja konstatēta neogēniem taksoniem(CV), kas dabā nav sastopami <strong>un</strong> radušies, krustojoties tuvradniecīgām sugām exsitu apstākļos. Atsevišķos gadījumos konstatētie sējeņi ir uz vietas, krustojotiesNBD kolekcijās stādītām kokaugu sugām, radušies ja<strong>un</strong>i hibrīdi.SĒLIJAS REĢIONĀLĀS KULTŪRIDENTITĀTES PAŠREFERENCEInese STŪRE<strong>Latvijas</strong> Universitāte, Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultāte,e-pasts: Inese.Sture@lu.lvSēlijas atklāsmi kopš 1980. gadu beigām <strong>un</strong> 1990. gadu sākuma irrosinājuši <strong>Latvijas</strong> lielpilsētu zinātnes <strong>un</strong> kultūras dzīves pārstāvji, uzsākot plašu<strong>un</strong> daudzpusīgu pēc satura Sēlijas apzināšanas <strong>un</strong> popularizēšanas programmu.Lai izzinātu Sēlijas reģiona pašvaldību <strong>un</strong> iedzīvotāju uzskatus <strong>un</strong>pašraksturojumu jeb t.s. pašreferenci reģionālās identitātes uzturēšanā, 2004.gadavasarā īstenots pētījums, kurā tika veiktas 38 daļēji strukturētas intervijas.Pētījuma mērķauditorija bija pašvaldību vadītāji <strong>un</strong> darbinieki, jo šīs institūcijas irlēmumu pieņēmēji teritoriju attīstībā <strong>un</strong> plānošanas darba ietvaros tām visvairākvajadzētu iedziļināties reģiona identitātes jautājumos, kā arī pārzināt vietējāssabiedrības attieksmi <strong>un</strong> noskaņojumu. Tādēļ intervijas tika veiktas ar pašvaldībuvadītājiem (11), pašvaldību plānošanas speciālistiem (17), kultūras dzīvesvadītājiem (5) <strong>un</strong> ilggadējiem vietējiem iedzīvotājiem (5).Iegūto datu analīze ļāva izdarīt šādus secinājumus:1. Sēlija ir <strong>Latvijas</strong> kultūrvēsturisks reģions ar visvājāk izteikto reģionalitāti:Sēlijas robežās nepastāv vienoti administratīvi teritoriāli veidojumi, <strong>un</strong> tā ir sadalītastarp Latgales <strong>un</strong> Zemgales plānošanas reģioniem. Latvijai kopumā šāda situācijanav labvēlīga, jo reģionālo kultūras atšķirību izzušana draud ar kultūrudaudzveidības noplicināšanos <strong>un</strong> attīstības resursu samazināšanos.2. Sēlijas novadnieciskuma apziņa Sēlijā dzīvojošajiem iedzīvotājiemkopumā ir visai neskaidra telpas (robežas, centrs), laika (kad Sēlija ir pastāvējusi)<strong>un</strong> satura (ar ko Sēlija atšķiras no citiem <strong>Latvijas</strong> novadiem) skatījumā, tomēr tāspilgtāk ir izteikta Sēlijas centrālajā daļā <strong>un</strong> tiek uzturēta galvenokārt pašvaldībukultūras norisēs.3. Bez valsts atbalsta Sēlijas reģionālās kultūridentitātes saglabāšanās netikai zinātnieku pētījumos, bet arī cilvēku izjūtā ir apdraudēta triju iemeslu dēļ: (1)Sēlija kā reģions ir pastāvējis ļoti senā pagātnē, <strong>un</strong> tā izjūta vietējiem iedzīvotājiemir zudusi, bet no ja<strong>un</strong>a akcentētā Sēlijas identitāte ir tikai desmit gadus ilga <strong>un</strong> navpaguvusi pilnībā iesakņoties, (2) daudzās vietās pat Sēlijas kodoldaļā (ap Seci,94
Change language