Latvijas Universitātes 63. konferences LU Ģeogrāfijas un Zemes ...

LU 63. zinātniskā konference. VIDES ZINĀTNEir iespējams dubultot, sasniedzot 12 g/l, taču turpmāka apstrāde HV pieaugumunedod. Kūdras – sārma maisījumu vārot samērā straujš HV koncentrācijaspieaugums ir vērojams pirmajās 10 minūtēs, tam pieaugot līdz 7 g/l, turpmākaapstrāde dod zemāku HV pieaugumu – apstrādājot 3 stundas, HV koncentrācijapalielinās līdz 10 g/l, taču tālāka apstrāde ievērojamu HV koncentrācijaspieaugumu nedod.Tomēr jāņem vērā arī izdalīšanas ekonomiskais pamatojums, jo tikaivārīšanu var veikt bez īpašām iekārtām, kā tas ir kavitācijas, ultraskaņas vannu unelektroizlādes gadījumā, kur cena var būt samērā augsta. Turklāt ir jāņem vērā arīizdalīšanas procesā nepieciešamais enerģijas daudzums, kas var pat būtiskiietekmēt galaprodukta cenu. Tāpat šajos procesos veidojas liels daudzumsatkritumproduktu – ekstrakcijas procesā izmantotā kūdra, par kuras izmantošanasiespējām un īpašībām ir jāveic atsevišķi pētījumi.ĶĪMISKO ELEMENTU IENESE AR NOBIRĀM UZ AUGSNESPRIEŽU MEŽU EKOSISTĒMĀS LATVIJĀEvija TĒRAUDA, Oļģerts NIKODEMUS, Māris LAIVIŅŠLU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,e-pasts: evija.terauda@lu.lvGuntis TABORSLU Bioloģijas fakultāteMeža ekosistēmā piesārņojošās vielas un barības vielas no nokrišņiem, kāarī sauso daļiņu izsēšanos vispirms uztver koku vainagi (Staaf and Berg, 1981).Elementus var uzņemt arī ar augu saknēm no augsnes, kas tālāk transportējas uzlapām un skujām (Gjengedal & Steinnes, 1990). Elementi, kas nogulsnējas uzlapu virsmas, var tikt uzņemti lapā caur atvārsnītēm. Elementi (lielākotiesputekļos) var arī pielipt uz lapu virsmas, no kurienes tos ar lietus ūdeņiemnoskalo un aizvieto ar citu elementu spektru (Reimann et al., 2001). Tādējādi arīnobiras, kas katru mēnesi nonāk uz augsnes, satur ķīmiskas vielas, kasakumulējušās koku skujās un lapās un uz to virsmām.Integrālā monitoringa programmas ietvaros Taurenes un Rucavas integrālāmonitoringa stacijās, kas raksturo divus atšķirīgus dabas reģionus - Vidzemesaugstienes centrālo daļu un Piejūras zemieni - tiek ievāktas meža nobiras unveiktas to ķīmiskās analīzes, nosakot gan biogēno, gan smago metālu saturu tajās.Piecu gadu (1999.-2003.g.) pētījumu rezultāti rāda, ka nobiru daudzums, kasnonāk uz augsnes, nedaudz lielāks ir Rucavas IM parauglaukumā no 32230-39470 kg/ha -1 nekā Taurenes IM parauglaukumā, kur vidēji tas ir no 27400-34640 kg/ha -1 . To varētu skaidrot Rucavā ar lielāku vainaga projektīvo segumu.Salīdzinot nobiru daudzumu gada griezumā, novērojamas izmaiņas starp abāmIM stacijām. Taurenē pavasarī un vasaras sākumā nobiru daudzums vidēji ir 2852-196